30. oktobrī Saeima pieņēma likuma grozījumus, nosakot, ka varēs publiskot ziņas par bērnu uzturlīdzekļu nemaksātājiem – nemaksātāja vārdu, uzvārdu un personas kodu –, ja šī rīcība nekaitēs bērna interesēm. 1. decembrī Latvijā bija reģistrēti 28 720 uzturlīdzekļu nemaksātāji, kuru kopējais nedzēstā parāda apmērs ir 123 447 920 eiro – parāda pamatsumma ir 103 759 583 eiro, bet likumiskie procenti veido 19 718 337 eiro.
Faktiski varam secināt, ka Latvijā dzīvo teju 30 tūkstoši vecāku, kurus visai nosacīti par tādiem var nosaukt. Nožēlojami, ja māte vai tēvs uzskata, ka var nerūpēties par paša radītu bērnu, nelikties ne zinis, vai bērns ir paēdis, vai viņam ir ko vilkt mugurā. Vai ir iespēja svētkos pamieloties ar kādu kārumu un zem Ziemassvētku eglītes atrast sen kārotu mantiņu.
Cik nav dzirdēts runu, ka šie nemaksātāji ir bez darba vai arī ar ļoti niecīgiem ienākumiem. Taču tas ir tikai formāli… Realitātē bieži šie vecāki ir visai labi pieēdušies lašmaizītes un melnos ikrus, kamēr paša bērnam naudas viņiem neesot. Krietni agrākos laikos – tā mana omīte stāstīja – dažādus parādniekus lika cietumā, ja šie nevarēja atmaksāt kādam pienākošos naudu. Un te nu padomāju – Latvijā mazliet samazinājās traģisko negadījumu statistika, kad sāka uz «sutkām» ievietot dzērājšoferus. Varbūt beigsim spēlēt demokrātiju uz papīra un šādu praksi, piemēram, uz mēnesi vai pusgadu ievietojot parādnieku cietumā, piemērosim «trūcīgajiem» vecākiem, kuri nerūpējas par saviem bērniem? Domāju, efekts būtu krietni lielāks nekā vārdu publiskošana.
Turklāt es ierosinātu vēl kādu likumu grozījumu, kas arī varētu labi nostrādāt. Šobrīd likums paredz – ir vai nav vecāks rūpējies par saviem bērniem, bet, kad pats kļūst nespējīgs un vājš, viņam ir visas tiesības pēkšņi atgūt atmiņu, ka viņam ir bērni. Un prasīt, lai nu tie rūpētos par pienācīgām vecumdienām. Bet godīgāk taču būtu – ja bērni nekad nav redzējuši savu vecāku un sajutuši viņa rūpes, ne likums, ne morāles normas neuzliek par pienākumu finansēt šādu «tētīšu» vai «mammīšu» vecumdienas, ja nu vien bērni paši to kādu iemeslu dēļ neizvēlas darīt. Lai nu šis pseidovecāks pats cīnās ar savu izvēlēto likteni. Domāju, šāda taktika – ar bomi pa pieri – būs daudz efektīvāka nekā vārdu publiskošana. Un nav ko kautrēties – katrs lai saņem pēc nopelniem! ◆
