Lieli darbi un diži mākslinieki izaug tikai tad, ja tiem, tāpat kā zemē iemestam kviešu graudam, rodas vajadzīgā augsne.
Lieli darbi un diži mākslinieki izaug tikai tad, ja tiem, tāpat kā zemē iemestam kviešu graudam, rodas vajadzīgā augsne.
V.Purvītis
Tā mākslinieku paaudze, kas vēl tikai studē un sper pirmos nopietnos soļus savas prasmes parādīšanā, nenoliedzami būs nākamās tūkstošgades gleznošanas, tēlniecības, keramikas, modes dizaina un citu mākslas veidu pārstāvji. Latvijas Mākslas akadēmijas – galvenās Latvijas jauno mākslinieku kalves – studentu veikums līdz
11. decembrim aplūkojams Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā.
Pirms vēl mūsu valstī bija nodibināta Mākslas akadēmija, pietiekami liela loma Latvijas mākslas dzīves veidošanā bija Jelgavai, kas 1574. gadā kļuva par Kurzemes hercogistes galvaspilsētu. Hercogs galmā arvien turēja māksliniekus.
Jelgava savu kultūras centra nozīmi saglabāja vēl pēc Kurzemes hercogistes likvidēšanas. Pilsētā darbojās 1775. gadā nodibinātā augstākā mācību iestāde Academia Petrina, kas vēlāk tika pārveidota par ģimnāziju. Akadēmijai un ģimnāzijai, kur par zīmēšanas pedagogiem strādāja profesionāli mākslinieki, bija nopelni vietējās mākslas dzīves veidošanā.
Par latviešu profesionālās mākslas šūpuli kļuva Pēterburga, kur Mākslas akadēmijā, vēlāk arī Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā un citur, sākot ar 19. gs. vidu, mācījās vairākas latviešu mākslinieku paaudzes.
Pašlaik galvenā latviešu mākslinieku kalve ir Latvijas Mākslas akadēmija. Tā dibināta 1919. gadā (faktiski darboties sāka 1921. gadā). Pie akadēmijas šūpuļa stāvējuši V.Purvīts, R.Zariņš, K.Rončevskis, J.Feders, J.R.Tilbergs.
Mākslas akadēmijā bija zemākā un augstākā nodaļa. Pēc zemākās nodaļas (četri kursi) beigšanas absolventi ieguva zīmēšanas skolotāja tiesības. Augstākajā nodaļā darbojās septiņas meistardarbnīcas: figurālās glezniecības, dabasskatu, dekoratīvās glezniecības, grafikas, tēlniecības, dekoratīvi lietišķās tēlniecības un keramikas.
Latvijas Mākslas akadēmijā ir strādājuši izcili mākslinieki pedagogi, to skaitā arī Ģederts Eliass.
Pašlaik akadēmijā darbojas 12 nodaļu: glezniecības, grafikas, tēlniecības, vides mākslas, metāldizaina, stikla, keramikas, modes dizaina, tekstilmākslas, mākslas zinātnes, dizaina un vizuālās komunikācijas nodaļa. Tajās strādā 18 valsts un 20 asociēto profesoru, kā arī docenti un citi pedagogi.
Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā aplūkojami gandrīz visu nodaļu studentu darbi: stikls, metāls, gleznas, grafika, tēlniecība, keramika, tekstilmāksla. Izstādes kuratore Marija Kaupere atzīst, ka «šajā ekspozīcijā atklājas jaunākās modes tendences mākslā».
Darbi ir ļoti dažādi – no klasiskiem līdz ļoti avangardiskiem, pierādot, ka mūsdienās īpaši noteikumi, kā strādāt, netiek diktēti, lai arī nenoliedzami veiktajā jūtams jaunu mākslinieku sniegums – ne profesionalitātes ziņā, kas ir augsta, bet gan stilīgā un modernā darba atklāsmē.
