Tīģeri kļūst cerīgāki Londona. Pretēji ekspertu pesimistiskajiem pareģojumiem deviņdesmito gadu sākumā, ka svītrainie plēsēji izmirs vēl līdz 2000. gadam, pasaulē tīģeru skaits palielinās.
Tīģeri kļūst cerīgāki
Londona. Pretēji ekspertu pesimistiskajiem pareģojumiem deviņdesmito gadu sākumā, ka svītrainie plēsēji izmirs vēl līdz 2000. gadam, pasaulē tīģeru skaits palielinās. Gan Austrumsibīrijā, gan Butānā un Indijā tīģeru dzīves apstākļi ir manāmi uzlabojušies. Ja 1993. gadā netālu no Deli dzīvoja tikai aptuveni 20 tīģeru, tagad to skaits ir dubultojies. Pat tādās vietās kā Sumatra, Taizeme un Kambodža, kur šos līdz 300 kilogramiem smagos plēsējus uzskatīja par izmirušiem, atkal tīģeri redzēti klīstam. Lai gan ir aizliegums tos medīt, bieži dzīvnieku orgāni tiek pārdoti tradicionālās ķīniešu medicīnas vajadzībām. Problēma numur viens tīģeru saglabāšanā nav malu mednieki, bet gan nelielais to dzīvnieku skaits, ko plēsējs izmanto savā pārtikā. Kā sacījis indiešu zoologs Ulass Karants: ja tīģeriem tiks nodrošināts pietiekams dzīvnieku daudzums, plēsoņas paši par sevi varēs parūpēties.
Pārbaudēs pie leduslāčiem
Kopenhāgena. «Volkswagen» markas jaunās automašīnas drīzumā vairs netiks izmēģinātas tā saucamajā aļņu testā. Koncerns Grenlandē noslēdzis līgumu, kas paredz izmēģinājuma brauciena trases izbūvi mūžīgajā ledū – tas būs sava veida «leduslāču» tests. Jau ar 2000. gada vasaru «Volkswagen» bargo klimatisko apstākļu izmēģinājumiem pakļaus arī «Audi», «Seat», «Skoda», «Rolls-Royce» un «Lamborghini» marku automašīnas. Izmēģinājumu personālam jau ir nolīgti divi pavāri.
Grūtniecēm – laba atmiņa
Vašingtona. Kā atzinuši amerikāņu zinātnieki, grūtniecēm esot labāka atmiņa nekā citiem cilvēkiem. Pētījums, kas veikts ar žurkām (tā rezultātus varētu attiecināt arī uz cilvēkiem) pierādījis, ka grūsnie grauzēji vai arī tādi, kas ir laiduši pasaulē pēcnācējus, labāk atceras labirinta ceļu pie barības nekā pārējie. Zinātnieki šo fenomenu attiecinājuši uz grūtniecības laikā izstrādātu hormonu, kas uzlabo atmiņu.
Cukurslimības draudi
Amsterdama. Kā atzinusi Pasaules Veselības organizācija sanāksmē Ģentē, pasaulē ar cukurslimību sirgst aptuveni 136 miljoni cilvēku, turklāt pēc 25 gadiem šis skaitlis varētu palielināties līdz 300 miljoniem cilvēku. Atzīmējot Pasaules diabēta dienu pagājušajā svētdienā, mediķi uzsvēruši, ka diabēta epidēmija ar gadiem pletīsies plašumā, ja netiks veikti tās novēršanas pasākumi. Kā galveno slimības cēloni speciālisti min pieaugošo vidējo vecumu, kā arī labklājības līmeņa celšanos.
Cīņa pret smēķēšanu
Amsterdama. Nīderlandes kalvinistu draudzes ārstu apvienība nolēmusi aizliegt mācītājiem smēķēt. Atklātajā vēstulē mediķi izplatījuši paziņojumu, ka pīpēšana ir grēks. Mācītāji, baznīcu priekšstāvji un diakoni nedrīkst smēķēt, jo tas ir pretrunā ar kristīgo dzīvesveidu. Pēc ārstu domām, smēķēšanas aizliegumu vajadzētu attiecināt arī uz baznīcas ēku un tās apkārtni. 80 ārstu lielā apvienība izteikusies, ka pretēji mediķu brīdinājumiem pīpēšana vēl aizvien ir izplatīta starp Bībeles piekritējiem.
Peldriņķis mīļajai zivtiņai
Londona. Dekoratīvajām akvārija zivtiņām, kurām radušies peldpūšļa traucējumi, tagad ir iemesls nenolaist spuras. 45 gadus vecā dzīvnieku draudzene Džīna Silvestere izglāba sava draudziņa dekoratīvās zivtiņas Džordža dzīvību, izveidojot tam «korseti». Pirms kāda laika rūpīgā saimniece pamanīja, ka zivtiņa vairs nespēj uzpeldēt akvārija virspusē, lai paņemtu barību, bet gan bezpalīdzīgi riņķo pa akvārija dibenu. Konsultējoties ar speciālistiem, Džīna Silvestere izveidoja tādu kā glābšanas jostu, un zivtiņai radās jaunas «pacelšanās» iespējas.
