Jelgavas un Ozolnieku novados vēl neplāno, kā izmantot izmaiņas likumdošanā, ja tiks pieņemti grozījumi likumā «Par pašvaldībām», kas ļautu pašvaldībām noteikt aizliegumu atrasties uz ledus tās administratīvajā teritorijā, noskaidroja «Ziņas».
Jelgavas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dace Kaņepone atzīst: «Šis jautājums ir uzlūkojams divējādi. No vienas puses, pašreizējā kārtība nekādā veidā pašvaldībai un policistiem nedod tiesības zemledus makšķerniekam kaut ko aizrādīt vai raidīt viņu prom no plānā ledus. No otras puses, šādi grozījumi diez vai spēs korekti izraudzīties kritērijus, pēc kuriem noteikt kontroli. Arī par brīdinājumiem vai preventīvo darbu tad ir jābūt skaidriem nosacījumiem.» Pašvaldībā uzskata, ka Jelgavas novadam, kam vijas cauri gan Lielupe ar savām pietekām, Svēte un citas mazās upes, būtu visai sarežģīti, piemēram, izvietot zīmes ar brīdinājumiem vai aizliegumiem. «Turklāt katrai upei ir sava straujtece. Vai tas nozīmē, ka katrai upei būs jāparedz citi kritēriji, pēc kuriem noteikt aizliegumu? Subjektīvi mēs visi saprotam, kad laiks ir siltāks un kad ledus kļuvis bīstami plāns, bet, lai atrunātu noteikumos kādas rīcības aizliegumu, jābūt konkrētiem nosacījumiem,» klāsta D.Kaņepone.
Ozolnieku novada pašvaldībā skaidro, ka pašlaik saistošie noteikumi neparedz aizliegumu atrasties uz ledus tās administratīvajā teritorijā esošajos ūdeņos. «Stājoties spēkā grozījumiem likumā «Par pašvaldībām», kas paredz tiesības pašvaldībām noteikt šādu aizliegumu, kā arī domājot par iedzīvotāju drošību, par attiecīgu saistošo noteikumu izveidi lems Ozolnieku novada Domes deputāti,» atzīst pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Launerte.
Ozolnieku novadā zemledus makšķernieki lielākoties makšķerējot uz Iecavas, Lielupes un Ozolnieku ezera. Līdz šim novadā tikai vienā gadījumā bijis nepieciešams iesaistīt glābējus, lai noceltu cilvēkus no ledus.
Arī Jelgavas novadā zemledus makšķernieku pārgalvīgas rīcības precedentu vai aizraušanās nelaimīgu iznākumu nav bijis. Iecienītākās vietas zemledus makšķerēšanai novadā esot Svētes upe pie Grīvu tilta (pie Tušķiem).
Jelgavas novada Administratīvās komisijas priekšsēdētājs Modris Žeivots uzsver: «Daļēji jau ar šodien spēkā esošām tiesību normām var administratīvi ietekmēt vainīgos, piemēram, vecākus, kuri pietiekami neuzrauga savas atvases. Galvenais jau nav sodīt, bet izskaidrot un pārliecināt. Šaubos, vai vecāko paaudzi varēs pāraudzināt. Teorētiski varam izdot saistošos noteikumus, bet kas un kā to ievērošanai tiks kontrolēts un uzraudzīts? Vai policistam pašam būs jārāpo pie šāda pārgalvja? Kādiem jābūt kritērijiem, lai noteiktu, ka ledus ir bīstams? Meteorologi? Bet šis pakalpojums ir par maksu! Jā, izliksim brīdinājuma zīmes, bet cik tādas nepieciešamas, lai brīdinātu kaut vai gar Lielupi, kura caur mūsu novadu tek vairāk nekā 50 kilometru garumā?»
Jau rakstīts, ka, ņemot vērā iedzīvotāju pārgalvīgo rīcību, staigājot pa ledu, kaut tas ir ļoti plāns, sagatavoti grozījumi likumā «Par pašvaldībām», kas paredz dot tiesības pašvaldībām noteikt aizliegumu atrasties uz ledus tās administratīvajā teritorijā esošajos ūdeņos. Grozījumi nepieciešami, jo katru gadu, iestājoties ziemas sezonai, aktuāls kļūst jautājums par cilvēku, kuri nodarbojas ar zemledus makšķerēšanu un pārvietojas pa ledu, glābšanu. Izpētot likumdošanu un iespējas, Iekšlietu ministrija secinājusi, ka nav iespējams izraudzīt vienu kompetento iestādi, kas noteiktu aizliegumus, un tas ir jāuztic katrai pašvaldībai. Tādējādi pašvaldība varētu savā administratīvajā teritorijā noteikt aizliegumu visās vai noteiktās ūdenstilpēs atrasties uz ledus, kad tas ir īpaši bīstami, jo vislabāk pārzina tās teritorijā esošās ūdenstilpes un tām raksturīgās īpatnības. ◆
