Dienu pirms lielajiem valsts svētkiem LLU Veterinārajā fakultātē notika seminārs cūkaudzētājiem. To organizēja Latvijas un Somijas kopuzņēmums «Baltic Feed», lai izskaidrotu, kāda nozīme ir kvalitatīvai gaļai un kā to iegūt.
Dienu pirms lielajiem valsts svētkiem LLU Veterinārajā fakultātē notika seminārs cūkaudzētājiem. To organizēja Latvijas un Somijas kopuzņēmums «Baltic Feed», lai izskaidrotu, kāda nozīme ir kvalitatīvai gaļai un kā to iegūt.
Kā «Ziņām» pastāstīja «Baltic Feed» menedžeris Aigars Grīnbergs, semināra mērķis bija izskaidrot, kāda nozīme ir pareizai, sabalansētai ēdināšanai un cūku ģenētikai (šķirnēm, krustojumiem) kvalitatīvas gaļas ieguvē. Pēc viņa domām, pašlaik arī pārstrādātāji vēl neesot gatavi maksāt par kvalitāti, tādēļ pirmais solis būtu jāsper valdībai, nosakot standartus cūkgaļas iepirkšanai.
Seminārā ar lekcijām un referātiem uzstājās Latvijas, Igaunijas un Somijas speciālisti.
Akciju sabiedrības «Rīgas miesnieks» direktors Valdis Gailītis mēģināja izskaidrot, kāda nozīme ir kvalitātei cūkgaļas pārstrādē. Viņš lielas cerības liek uz cūkaudzētājiem nākotnē:
– Viens no veidiem, kā uzlabot gaļas kvalitāti, – jāattīsta cūku audzēšanas saimniecības, tad arī varēs slēgt līgumus. Otrs variants varētu būt, ka pārstrādātājs piedāvā ar saistībām audzētājiem sivēnus, bet pēc tam tos atpērk. Līdz ar to zemniekam nevajadzētu bažīties, kur realizēt izaudzēto produkciju.
Valdis Gailītis domā, ka tādējādi ļoti strauji varētu atjaunot ganāmpulkus. Svaigai gaļai ir priekšrocības. Tā ļoti labi varētu konkurēt ar ievesto, ja vien tiks nopietni strādāts kvalitātes un cenu virzienā.
Latvijā bija ieradies arī somu eksperts Timo Heikila, kas konsultē igauņu zemniekus. Viņa mērķis ir izskaidrot, kāda nozīme ir cūkgaļas kvalitātei. Timo Heikila ir pārliecināts, ka ilgākā laika posmā iespējams iegūt lētāku un labāku gaļu, uzlabojot lopkopības efektivitāti. Uz jautājumu, vai Baltijas tirgus nevar izrādīties par šauru, ja visās trijās valstīs tiks attīstīta cūkkopība, Heikila kungs norādīja uz Krievijas tirgu. No Dānijas eksportējot, būtu pārāk lieli ceļa izdevumi, bet Baltijas valstis varētu iepludināt Krievijā diezgan lielu daļu savas produkcijas.
Šoreiz seminārā tika aicināti piedalīties tikai lielākie «Baltic Feed» klienti – vairāk nekā 50 lielsaimniecību –, bet iespējams, ka līdzīgs seminārs varētu tikt organizēts arī mazajām saimniecībām.
