Strīdos dzimstot patiesība. Tas ir vispārējā gadījumā. Vai patiesība dzimst arī partiju polemikā, par to vēl zinātnieki strīdas.
Strīdos dzimstot patiesība. Tas ir vispārējā gadījumā. Vai patiesība dzimst arī partiju polemikā, par to vēl zinātnieki strīdas. Tajā pa laikam spēkā ir aksioma, ka patiesība ir viena, bet taisnība katram sava. Polemikā ar apvienību «Latvijas ceļš» pārstāvu tikai pats sevi, tomēr ticu, ka mana taisnība ir tuvāka īstenībai.
Es saprotu, ka strīdēties ar «Latvijas ceļu»(«LC») par «LC» ir bezjēdzīgi. Pirmkārt, viņi nav iemācījušies atzīt savas kļūdas un, otrkārt, viņu polemika ir neargumentēta. Bet to var arī saprast. Ja šī partija apjēgtu savas kļūdas, tai no politikas vajadzētu aiziet. Bet drīzāk es noticēšu Minhauzenam, ka viņš pats sevi aiz matiem ir izvilcis no purva, nekā tam, ka «LC» varētu pamest politisko arēnu.
Pēc A.Tetera domām, «LC» nenoteica to, kas notiek valstī. Tātad, kā jau tas mūsu valstī ir pieņemts, vainīgo nav, vai arī tie ir tie citi. Ja «ceļiniekiem» būtu kaut nedaudz drosmes, viņi varētu uzņemties kaut vai daļu atbildības par to, kas ar mūsu valsti pēdējos gados ir noticis. Privatizācija kā pašmērķis, «prihvatizācija», nesodīta kredītu piesavināšanās un nodokļu nemaksāšana ir novedusi pie sabiedrības bagātības koncentrēšanās saujiņas (nekautrīgāko) bagātnieku rokās un tautas absolūtā vairākuma grimšanas nabadzībā. Vai tad Latvijā valdošā nelīdztiesība un netaisnība nav «LC» realizētās totālās privatizācijas politikas predisponēta? Vai nesenās Latvijas vēstures ignorēšana, grēku nožēlas ignorēšana no «LC» puses nav novedusi pie tās politiskās amoralitātes, kas šodien vērojama mūsu valstī? Vai «LC» nav galvenais vaininieks latviešiem un Latvijai tik bīstamajās Pilsonības likuma korekcijās? Vai «LC» nav tas, kas solīja Pilsonības likuma liberalizāciju kompensēt ar stingru valodas likumu, ko tagad ir aizmirsis?
Kāpēc es par savas polemikas objektu no visām partijām izvēlējos tieši «LC»? Nosacīti var teikt, ka šī ir «LC» Latvija un «LC» ir tipisks 2. LR pārstāvis. Tāpēc ne jau akla naida vadīts es to izvēlējos par savas kritikas objektu. Citas partijas to ir mazāk pelnījušas.
Cik var spriest no «ceļinieku» izteicieniem, tad viņi visumā ir apmierināti ar savas darbības rezultātiem un uzskata tos par sasniegumiem. Man ir pretējs viedoklis. Kuram no mums ir taisnība? Domāju, ka to var izšķirt tikai vēlētājs. Diemžēl latviešu vēlētājs līdz šim ir devis priekšroku tādiem «Latvijas ceļiem». Taču tad tautai nevajadzētu sūdzēties par savu pašreizējo stāvokli.
Ar kādu naivu vientiesību A.Teteris raksta, ak, par «LC» patriotismu varot spriest pēc to programmā deklarētā, ka Latvija ir nacionāla valsts. Diez kādēļ darbos «LC» to veido par postpadomju internacionālu valsti? A.Teterim, protams, ir izdevīgi pārprast manu frāzi, ka daudzi «LC» biedri ir piekrituši Latvijas iekļaušanai PSRS sastāvā. Lai nesaprašam paskaidrotu, ko es ar to domāju, minēšu tikai vienu piemēru. Viens no «LC» «lokomotīvēm» A.Gorbunovs 1940. gadā tiešām nebija dzimis. Bet kā atļausiet novērtēt viņa aktīvo sadarbību ar padomju okupācijas režīmu? Vai ne kā piekrišanu Latvijas okupācijai? Viņš līdz ar to bija padomju patriots, un nekad neticēšu, ka nobriedis politiķis varētu mainīties par 180 grādiem un kļūt par neatkarīgās Latvijas patriotu. Jā, politika ir kompromisu māksla. Tikai «LC» pārstāvjiem vajadzētu atcerēties, ka kompromisi pieļaujami līdz zināmai robežai. Tālāk seko piekāpšanās, pat nodevība. «LC» sen šo robežu ir pārkāpis. Tā galvenais mērķis – iestāties ES, tādēļ esot vērts piekāpties gan pilsonības, gan valodas likumu jautājumos, kā arī līgumattiecībās ar Krieviju. Tikai Eiropas Savienībā Latvija varot saglabāt neatkarību. Es gan teiktu, ka tas tā varētu būt visai nosacīti, lai neteiktu vairāk. Pat NATO nepalīdzēs saglabāt Latvijas neatkarību, ja atbilstoši «LC» Pilsonības likumam pilsonību iegūs visi krievvalodīgie.
Lai realizētu savus imperiālistiskos nodomus, krievu naturalizācijā ir ieinteresēta Krievija. Lai iegūtu politisko varu Latvijā vai vismaz lai ietekmētu politiskos notikumus Latvijā, krievi paši ir ieinteresēti naturalizēties. Lai izdabātu Krievijai, arī rietumvalstis tajā ir ieinteresētas. Spriežot pēc Latvijas va(l)dības politikas, arī tā ir ieinteresēta krievvalodīgo naturalizācijā. Un arī, protams, «LC». Mēs esam liecinieki tam, ka Pilsonības likuma pēdējo grozījumu rezultātā naturalizācija uzņēma apgriezienus, un turpmāko notikumu attīstību nav grūti prognozēt. Tagad, kad A.Rubiks ir kļuvis par Latvijas Sociālistiskās (komunistiskās) partijas vadītāju, jaunpilsoņus varam uzskatīt par šīs partijas elektorātu. Ar valdošās elites, t.sk. «LC», svētību latviešu tautas liktenis tiek nodots nelatviešu rokās. Ja netiks grozīts Pilsonības likums, tad pēc neilga laika nepilsoņu īpatsvars starp Latvijas pilsoņiem sasniegs kritisko robežu, pie kuras, ņemot vērā latviešu lielo politisko sašķeltību, varēs sākties Latvijai un latviešiem bīstami, liktenīgi neatgriezeniski procesi. No tiem mūs nepasargās ne ES, ne NATO, ne kas cits. Liels nopelns tajā ir «Latvijas ceļam».
