«Pētījumi liecina, ja esam kustīgi, palīdzam, saskaramies, sadarbojamies, tas iekustina smadzenes,» skan Latvijas Intelektuālās attīstības fonda īstenotajā projektā tapušo 100 vingrojumu paraugu pieteikumā. To autori skolēni no 20 skolām visā Latvijā, kuru vidū ir arī Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas audzēkņi, atzīst, ka šie vingrojumi ne tikai uzlabo garastāvokli, bet arī palīdz mācīties.
Kad atskan atslēgas vārdi «klases stunda», sastājušies pāros, visi apskaujas. «Fizika» – sasit plaukstas un izteiksmīgi nozumzina. «Ķīmija» – vēlreiz sasit plaukstas un novelk garu «ū», bet, izdzirdot «sports», uzliek rokas partnerim uz pleciem un reizē pietupjas. Šādu vingrojumu «Jautrā skolas diena», kas palīdzētu pirms stundām un kontroldarbiem, vēl pagājušā mācību gada nogalē izdomājuši Tehnoloģiju vidusskolas 9.m klases skolēni. Savukārt «Kiš miš un inženieros» 11.i klases audzēkņiem, saucot dažādas burtu kombinācijas, liek griezties, tupties, palēkties, pacelt rokas un kājas.
Svarīgāk par formulām
«Ir teiciens, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais. Arī mēs skolas laikā, piemēram, pēc rakstīšanas purinot pūtinājām rokas vai mēģinājām vienlaikus vienu roku apļot ap galvu, bet otru ap vēderu. Šeit tapušie vingrojumi vienkārši ir mūsdienīgāki un jauniešiem saistošāki,» atzīst Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolas matemātikas skolotāja Antra Dunce, kura kopā ar savu audzināmo klasi piedalījās projektā «Iekustini smadzenes».
Tas kļuva iespējams pēc tam, kad šā gada maijā Latvijas Intelektuālā attīstības fonda pārstāvji ieradās skolā, lai audzēkņiem un pedagogiem paskaidrotu idejas būtību un mudinātu 45 minūšu laikā piedāvāt savus vingrojumus. Divas klases, kurām veicās vislabāk, maija nogalē tika aicinātas uz Rīgu, kur notika atraktīvo vingrojumu filmēšana un konkurss. Tajā jelgavnieki kopvērtējumā ieguva astoto vietu, bet žūrijas vērtējumā bija otrie.
«Šie vingrojumi ir vērtīgi un mācību procesā noderīgi. Pirmkārt, tie veicina skolēnu radošumu. Kad jaunietis nesēž truli pie datora, bet kaut ko rada priekšmetā vai kustībā, tas kustina smadzenes. Tāpēc šī nodarbe, kas liek orientēties, izdomāt, organizēt citus un sadarboties, gandrīz ir vairāk vajadzīga nekā kāda matemātikas formula. Otrkārt, kas arī ir projekta jēga – vingrojumi trenē atmiņu un reakcijas ātrumu, jo katram atslēgas vārdam atbilst konkrēta kustība,» atzinīgi vērtē A.Dunce. Viņa cer, ka ideja izvingrināties pirms stundām un pārbaudes darbiem aizvien vairāk ieviesīsies skolas dzīvē, jo «pēc šāda vingrojuma klase vairs netrako un stundu var iesākt uz labas nots», novērojusi skolotāja. Viņa piebilst, ka patlaban ieceri kavē saspringtais starpbrīžu un mācību darba grafiks, kā arī ne visi kolēģi gatavi ko tādu izmēģināt.
Fiziski aktīvi vien piektā daļa
Projekta iniciators un finansētājs Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) ziņo, ka vingrojumi sagatavoti atsevišķi 1.–3., 4.–7. un 8.–12. klašu grupām. Spēles galvenokārt radījuši paši skolēni. Taču ir vingrojumi, kas tapuši ar neformālās izglītības speciālistu atbalstu. Piemēram, elpošanas vingrojumi mazākajiem bērniem. Tie, kā arī citi projekta materiāli apskatāmi vietnē draugiem.lv/iekustinismadzenes.
«Bērnībā fiziskā aktivitāte iespaido bērna normālu augšanu, psiholoģisko attīstību un labsajūtu. Diemžēl mūsdienās vairums bērnu un jauniešu savu brīvo laiku pavada pie datora vai skatoties televizoru, un tikai viena piektā daļa skolēnu ir pietiekami fiziski aktīvi. Man ir patiess prieks, ka ar šo projektu izdevies skolēniem atraktīvi parādīt, ka ikviens var iesaistīties fiziskajās aktivitātēs un atrast sev piemērotus vingrinājumus, tā mazinot spriedzi un uzlabojot koncentrēšanās spējas,» atzīst SPKC direktore Inga Šmate.
Projekta laikā skolēniem un pedagogiem notika arī lekcijas, kā fiziska izkustēšanās, dejošana, dziedāšana, laika pavadīšana svaigā gaisā un citas aktīvas darbības palīdz uzlabot smadzeņu darbību. ◆
