Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kad Jelgavas airētājiem sākās ziemas treniņi, trenere Elza Krūmiņa reiz deva uzdevumu: «Aizskrieniet Būriņu mežā līdz Garajiem kalniem un izlasiet, kas rakstīts uz pieminekļa!» Kopš tā laika mēs, Krūmiņas audzēkņi, zinām, ka vietā, kur 1942. gada 8. janvārī nacisti nogalināja Ģintermuižas slimniekus, stāv akmens, uz kura iegravēti čehu žurnālista Juliusa Fučika vārdi «Cilvēki, esiet modri!», kas ir svarīgi visos laikos.
Šonedēļ pasauli pārpludināja ziņas par Krievijas rubļa lejupslīdi. Tomēr šķiet, ka kaimiņvalstī iedzīvotāju labklājības lejupslīde nav nekas ļoti ārkārtējs. Pirms 16 gadiem Krievijā jau bija defolts. Arī Latvijā es atceros situāciju, kad tiem rubļiem, par kuriem astoņdesmito gadu vidū tika pārdota mana vectēva māja un smēde, bija tāda pati vērtība kā ādas jakai, ko 1990. gadā, atbraucot ciemos, dāvanā atveda mongoļu draugs mākslinieks Doržgočo. Jācer, ka Krievija spēs izvairīties no milzīga sociālā sprādziena, kura triecienviļņus tad nāktos atvairīt arī kaimiņos.
Mūsu ģimeni šonedēļ visvairāk satrauca teroristu uzbrukumi Austrālijā un vēl jo vairāk Pakistānā, kur dzīvību zaudēja 130 skolēnu. Var jau spriest, ka tas notika tālu, svešā islāma valstī, ka Latvijā terorisma draudu līmenis ir mazs. Bet cik tad sen upuru skaita ziņā līdzīga nelaime notika gandrīz kaimiņos – Norvēģijā.
Taču cilvēcība, godīgums ir jāsargā arī šķietamajos sīkumos. Šajā nedēļā redakcijā bija priecīgs notikums, ka kāda lasītāja atsauca sūdzību par uzņēmēju, kurš viņai un vismaz piecām viņas agrākajām kolēģēm palicis parādā. Tās summas bija tādas, par kurām diez vai vērts sūdzēties tiesā, tomēr pietiekami lielas, lai justu pazemojumu. Tad kāda juriste bija devusi padomu: «Izstāstiet par šo lietu «Zemgales Ziņām!» Piezvanīju uzņēmējam, un izpalika pat intervija. Nākamajā dienā parāds bija atmaksāts. ◆
