Kas čukst, tas melo. Kas melo, tas zog. Kas zog, tas sēž aiz restēm. Kas sēž aiz restēm, tam nav ko ēst. Kam nav ko ēst, tam, teiksim tā, – nedarbojas gremošanas sistēma ar visām no tā izrietošajām un visbeidzot letālām sekām. Ar zināmu joka pieskaņu savulaik skolaspuiku skandētā rīme tomēr ļāva nojaust arī nopietnas sakarības: ja rīkosies tā, tad notiks tas un tas.
Protams, mūsdienās tādam kalambūram vairs nebūtu pielietojuma, jo pašas cēloņsakarības kļuvušas krietni sarežģītākas. Kas čukst, tas varbūt vienkārši garlaicīgas deputāta runas laikā apspriež savas lietas. Kas melo, ka nav dzērumā ne braucis, ne krogā skandalējis, tas vienkārši atvainojas. Kas zog, tas, publiski vārdā nenosaukts, nereti pret izpirkuma maksu var staigāt uz brīvām kājām un tiesāties gadiem. Par to neēšanas un drīza gala saistību – kaut kāds kriksis nodokļu naudas jau tiek atvēlēts arī pašu vainas vai neapdomības dēļ brīvību zaudējušajiem. Lai gan ne bez skepses, jo, kā apliecina nule tapušais valsts budžets, – naudas deķis nesedz pat cienījamu darba darītāju vajadzības.
Kam pielikt, kam atņemt – diemžēl šajā mezglā visbiežāk tad arī iesprūst mūsu sakarību meklējumi. Skolotājiem nevajagot, jo viņi slikti strādā. Bet ja nu lielāks atalgojums atvilinātu pie mūsu bērniem tos labākos? Ārstiem nevajag, jo viņi nopelna kukuļos. Bet ja nu sabiedrības atzinība augstākas algas veidā paceltu viņu godaprātu un pašapziņu līdzās ārvalstu kolēģiem?
Tikmēr īsajā deķī nupat atklājies arī prāvs caurums – vairāki ēdināšanas uzņēmumi, izmantojot krāpnieciskas kases aparātu programmas, varētu būt nodokļos nesamaksājuši simtiem tūkstošu mēnesī. «Nodokļi ir nodokļi, bet ēdiens ir ēdiens, tās ir atšķirīgas lietas,» TV ekrānā skaidro kāds krāpnieku uzņēmumam joprojām uzticīgs apmeklētājs. Bet ziņu raidījumā uzrunātā socioloģijas profesore Skaidrīte Lasmane tomēr cer, ka šis gadījums mudinās lietas likt kopā un varbūt sāksim aizdomāties – kāpēc mūsu valsts ir tik nabadzīga. ◆
