Kaut arī jelgavnieku skaits mazinājies, investīciju plāns paredz, ka to mobilitāte augs.
Lielā vienprātībā, kāda valdīja gada pēdējā Jelgavas Domes sēdē, kur, izskatot vairāk nekā trīsdesmit jautājumu, neviens no deputātiem ne reizi nebalsoja «pret», tika apstiprināts arī komitejās jau izdiskutētais pilsētas attīstības programmas 2014.–2020. gadam investīciju plāns, kas saistīts ar ES atbalstu un pašvaldības ieguldījumiem. Nākamajā septiņgadē plānoto investīciju apmērs sasniedz 420,4 miljonus eiro, kas ir mazliet mazāk nekā iepriekšējā periodā, kad tika plānots 471 miljons eiro, bet apgūti 310 miljoni.
Atzīmējot Jelgavas ekonomiskos izaicinājumus, plānā minēts, ka pilsētā nav pietiekams skaits darbavietu. Kaut bezdarba līmenis ir salīdzinoši zems (6,5 procenti no darbspējīgajiem), darbavietu skaits 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, samazinājies par pusprocentu, bet, salīdzinot ar 2009. gadu, pat par pieciem procentiem. Tas izskaidrojams ar faktu, ka aug Rīgā strādājošo jelgavnieku skaits, kas pārsniedz 13,3 tūkstošus. Savukārt starp Jelgavā strādājošajiem tikai puse ir jelgavnieki – pārējie darbinieki brauc no laukiem.
Pabalstus saņem ne tikai trūcīgie
Salīdzinoši zema Jelgavā ir vidējā darba samaksa, kas 2013. gadā bija 614 eiro pirms nodokļu nomaksas. Valstī vidēji šis rādītājs bija 783 eiro, bet Rīgā vēl vairāk.
Pašvaldības dokumentā atzīmēts, ka vēl aizvien Jelgavā ir daudz trūcīgo ģimeņu. Tomēr to skaits 2013. gadā, salīdzinot ar 2012., samazinājies gandrīz par ceturto daļu. Savukārt sociālos pabalstus saņēmušo personu daudzums ir palielinājies, bet kopējais jelgavnieku skaits sarucis par 441.
Pie izaicinājumiem minēta vajadzība siltināt daudzdzīvokļu mājas un sabiedriskās ēkas. Tā kā pašvaldībai pieder brīvas, bet nesakārtotas industriālo teritoriju platības, ir jāturpina perspektīvo industriālo platību attīstīšana bijušā lidlauka teritorijā, pie dzelzceļa, kā arī Rubeņu ceļā, kur rūpnieciskā zona ir attīstījusies Jelgavas pilsētas un Ozolnieku novada teritorijā. Par to vairākkārt atklātās vēstulēs, ko publicēja arī «Ziņas», iestājušies vietējie uzņēmēji.
Attīstīs Ziemeļu apvedceļu
Uz deputāta Saulveža Šalajeva (Reģionu apvienība) jautājumu pilsētas izpilddirektorei Irēnai Škutānei, kāda būtu jāveido infrastruktūra bijušajā Jelgavas lidlaukā, tika atbildēts, ka jebkurš investors savus līdzekļus iegulda tur, kur ir izveidoti ceļi, kā arī cita veida komunikācijas. No pozīcijas domnieku teiktā varēja nojaust, ka vecais lidlauks, kur pašvaldībai piederošā platība ir ap 170 hektāru, tiek uzlūkots kā perspektīva vieta rūpniecības, nevis aviācijas attīstībai. «Kaut kas jau lidlaukā notiek, taču šķiet, ka lidotājiem nav jūtamu līderu,» pēc Domes sēdes «Ziņām» sacīja deputāts Vilis Ļevčenoks.
Saistībā ar vēlmi attīstīt vecā lidlauka teritoriju, kā arī vajadzību uzlabot pilsētas sasniedzamību jaunajā plānošanas periodā paredzēts attīstīt Ziemeļu apvedceļu ar tiltu pār Lielupi. V.Ļevčenoks lēš, ka tāds tilts varētu izmaksāt ap 50 miljoniem eiro. Viņš uzsver, ka šai būvei jābūt videi draudzīgai, lai netraucētu Pils salā valsts nozīmes dabas liegumā mītošajiem putniem un savvaļas zirgiem, kuriem jānodrošina iespēja brīvi pārvietoties pa Ziemeļu tilta apakšu. «Šodien mēs sagatavojām projektu konkursu Loka maģistrāles rekonstrukcijai, kas arī saistās ar šo Ziemeļu apvedceļu,» piebilda V.Ļevčenoks.
Cer uz ES atbalstu 2016. gadā
«Prognozes liecina, ka satiksmes intensitāte Latvijā palielināsies vidēji par 17 procentiem, bet Jelgavā varētu sasniegt 20 procentu,» uzsvērts pilsētas attīstības programmā. Šajā sakarā arī plānots attīstīt transporta mezglu pie Jelgavas dzelzceļa stacijas, kurp tiks pārcelta arī autoosta.
Ievērojamas investīcijas – 51,4 miljoni eiro (jeb 12 procentu no kopējās summas) – paredzētas Jelgavas atpazīstamības veicināšanai, kā arī konkurētspējīgam piedāvājumam kultūras, sporta un tūrisma jomā. 84,3 miljoni eiro (20 procentu) – kvalitatīvai un drošai videi, bet 76 miljoni eiro (18 procentu) – pētniecībai, inovatīvai uzņēmējdarbībai un industrijas attīstībai, 14 miljoni eiro (4 procenti) – veselības un sociālo pakalpojumu kvalitātei un to pieejamībai. Izglītībai visa mūža garumā un konkurētspējai darba tirgū – 86 miljoni eiro (20 procentu), bet vislielākais īpatsvars ir investīcijām jau minētajā mobilitātes jomā, kas saistās ar ielām, ceļiem, tiltiem un citu infrastruktūru, – 109 miljoni jeb 26 procenti. I.Škutāne minēja, ka no iedzīvotājiem priekšlikumi saistībā ar investīciju plānu jaunajam periodam netika saņemti. Jauno investīciju apguve varētu sākties 2016. gadā. ◆
