Latvijas Riteņbraukšanas federācija paziņojusi kritērijus iekļaušanai Latvijas BMX elites izlasē 2015. gadā. Četri sportisti tajā iekļauti jau pēc šāgada sasniegumiem, un starp tiem arī jelgavnieks Kristens Krīgers.
Elites sabiedrībā Kristers acīmredzot būs jau konkurentu respektu iekarojis debitants, jo junioru vecums noslēgts pasaules ranga trešajā vietā. Pēc pēdējā junioru starta nupat Francijā, kur sacensībās «Indoor BMX International» izcīnīta pirmā vieta, Kristens ir atpakaļ Latvijā un gatavojas 12. klases pirmā semestra beigām Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā, tāpēc sarunājamies elektroniski.
– Vēl ne tik sen BMX braucēji vismaz Latvijā sezonas beigās lika nost riteņus un ziemas periodā pievērsās spēka treniņiem. Tagad slēgtās trases ļauj rīkot sacensības augu gadu. Vai tā tas arī notiek?
Jā, tagad iekštelpu trases ir daudz un dažādas, bet mūsu treniņu programmu tas neko daudz neietekmē. Tagad līdz aprīlim arī mums būs spēka un izturības treniņi un ar riteni brauksim retāk, taču nebūs tā, ka nebrauksim vispār. Mums Valmierā arī ir maza iekštelpu trasīte, kurā trenējamies, lai ziemas sezonā nezūd sajūtas, kā ir braukt ar riteni.
– Kas noteica tavu izvēli piedalīties šajās sacensībās gada nogalē, sezonas beigās? Kāds bija ieguvums (protams, pirmā vieta, bet citādi?)?
Piedalīties mazāk bija mana izvēle, bet vairāk trenera Ivo Lakuča lēmums, un galvenais iemesls bija tāds, ka C1 kategorijas sacensības dod papildu punktus olimpiskajai kvalifikācijai. Tas tad arī bija galvenais ieguvums no šīm sacensībām – olimpiskie punkti.
– Ko tie nozīmē?
Pirmās četras valstis ar lielāko punktu skaitu iegūst atļauju valsti olimpiādē pārstāvēt trim dalībniekiem, tad nu par to arī cīnāmies – par šo ceturto vietu.
– Ar ko atšķīrās vienas sacensības no otrām (pašas par sevi un dalībniekiem)?
Es pārsvarā piedalos divu veidu sacensībās – Eiropas līgas posmos, Eiropas čempionātā, pasaules kausa posmos un pasaules čempionātā. Atšķirības starp šīm sacensībām tādas, ka Eiropā ir Eiropas braucēji un zemāka kategorija, nevar savākt tik daudz olimpisko punktu, jo konkurence arī ir nedaudz mazāka. Pasaules kausos savukārt piedalās visi pasaules labākie braucēji, līdz ar to kategorija augstāka un vairāk punktu, bet šajās sacensībās ir tikai viena vecuma grupa, tāpēc, būdams juniors, braucu jau pie elites. Līdzīga kategorija ir arī pasaules čempionātam, kur elites un junioru sportisti sacenšas atsevišķi, bet, protams, juniori iegūst mazāk punktu nekā elite.
– Lasīju, ka Sentetjēnā sievietēm piedalījās elites pasaules čempione. Cik spēcīga konkurence bija junioriem? Vai bija kāds no taviem Eiropas un pasaules konkurentiem?
Frančiem šie ir ļoti prestiži mači, un tos ir iecienījusi arī liela daļa eiropiešu, tāpēc konkurenci varētu pielīdzināt Eiropas līgas posmiem, jo bijām visi tie paši braucēji.
– Esi trešais pasaules junioru rangā, vai šīs sacensības arī kā ietekmēja šo pozīciju?
Punktus rangā nopelnīju, bet, manuprāt, tāpat palikšu trešais.
– Vai vari mazliet raksturot notikumus un izjūtas nosacīti neveiksmīgajā pirmajā dienā un otrā?
Pirmajā dienā vēl īsti nejutos komfortabli, jo trase bija āķīga un pie tās bija jāpierod. Nāca klāt arī faktors, ka sacensībās «Trophée des Nations» bija jābrauc kopā ar eliti, kas mazliet vēl piedeva stresu un beigās noveda pie šī ne pārāk veiksmīgā starta. Bet tas tikai palīdzēja mobilizēties otrajai dienai.
– Lasīju, ka esi jau iekļauts Latvijas elites izlases četriniekā nākamajam gadam. Ko tas nozīmē? Vai nebūs jāpilda kandidāta kritēriji?
Tas nozīmē, ka esmu jau iekļauts Latvijas izlasē uz Eiropas un pasaules čempionātu. Normatīvi tāpat tiks pildīti, vienkārši esam jau iekļauti tagad un skaitāmies tos tā kā jau izpildījuši ar šā gada sasniegumiem.
– Eiropas un pasaules kausu pirmie posmi būs aprīlī, vai pirms tam paredzētas vēl kādas sacensības? Kāds tagad būs tavs treniņu režīms, vai kaut nedaudz arī vienkāršas atpūtas?
Nē, citas sacensības nav plānotas, tās arī būs pirmās. Tagad līdz jaunajam gadam būs brīvāks, un tad sāksim trenēties 2015. gada sezonai. Būs dažādi spēka un izturības treniņi un martā nometne vietā, kur varēsim pilnvērtīgi darboties arī trasē.
– Mācies acīmredzot pēc individuāla plāna, bet tad, kad esi mājās (Valmierā), vai esi katru dienu arī skolā? Vai tiec līdzi programmā un sekmēs?
Jā, mācības ir mazliet ieliktas otrajā plānā, bet ar Valmieras Pārgaujas ģimnāzijas atsaucīgo un pretimnākošo skolotāju palīdzību ir izstrādāts plāns, kā varu nokārtot visus darbus, lai rastos pēc iespējas mazāk parādu. Tagad pirmais semestris 12. klasē jau galā, un esmu ļoti apmierināts ar savu vidējo atzīmi – 7,3. Kad esmu Valmierā, cenšos būt skolā tad, kad varu tur būt, jo treniņi bieži ir arī stundu laikā, tāpēc dažreiz gadās, ka atnāku uz divām stundām, tad eju uz treniņu un pēc tam atkal atgriežos skolā.
– Kad būsi mājās Jelgavā un kā pavadīsi Ziemassvētkus?
Uz Ziemassvētku laiku arī būšu Jelgavā un svētkus pavadīšu kopā ar ģimeni.
– Kā pats vērtē savu juniora laiku, kas tajā šķiet svarīgākais, – sportiskajā izaugsmē, paša attieksmē pret savu sirdssportu?
Savu juniora karjeru vērtēju kā veiksmīgu. Katru gadu tika izvirzīti mērķi, un tie arī tika sasniegti. Protams, bija arī ķibeles, tostarp šāgada pasaules čempionātā, kur neveiksmīga kritiena dēļ nevarēju pierādīt sevi līdz galam, biju spējīgs būt augstāk par astoto vietu. Taču pozitīvie mirkļi bijuši vairāk – Eiropas sacensību uzvaras, Latvijas čempiona tituli un veiksmīgie starti pasaules kausos, tas viss mani ir norūdījis un noteikti, kaut nedaudz, bet palīdzēs elites vecumā. Divi juniora gadi man šo sportu ir likuši iemīlēt vēl vairāk, un tagad viss sāksies no jauna, jau pavisam citā līmenī. ◆
