Imants Zariņš, pensionārs: – Man šķiet, ka tas nevarētu traucēt. Jā, taisnība jau ir, ka kultūras dzīve pagastā pašvaka. Bet skolā kāds pasākums notiek, un man ar to pilnīgi pietiek.
Imants Zariņš, pensionārs:
– Man šķiet, ka tas nevarētu traucēt. Jā, taisnība jau ir, ka kultūras dzīve pagastā pašvaka. Bet skolā kāds pasākums notiek, un man ar to pilnīgi pietiek.
Marija Homiča, pensionāre:
– Gluži pretēji: mēs te viens otram izpalīdzam. Svētes ļaudis brauc meklēt darbu uz Jelgavu. Es pati, piemēram, visu mūžu esmu nostrādājusi Jelgavā, arī bērnus skoloju pilsētā. Ir taču labi, ka tā tik tuvu. Savukārt pilsētnieki var braukt pie mums, lauciniekiem, piepelnīties, jo mūsu vienkāršie strādnieki ir ļoti kūtri uz darbu, lielajam vairumam galvenais – ka tik iedzert.
Pēteris Zambergs, gatera strādnieks:
– Nāk ziemas vakari, un Svētē nav ko darīt. Labi, ka vēl kādu darbu var atrast, protams, ja pats vēlas strādāt. Ja padomā, tad varbūt pilsēta netieši arī mums uzbrūk.
Aina Siliņa, sociālā darbiniece:
– Jā, tas ļoti iespaido pagasta dzīvi. Kultūras jomā mums iet pavisam slikti. Tiem, kas alkst pēc kaut kā nopietnāka, jādodas uz Jelgavu, jo Svētē notiek tikai diskotēkas. Vēl viens ļaunums ir tas, ka pagastā dzīvokļus sākuši pirkt ne tie turīgākie jelgavnieki. Protams, dzīvokļi šeit ir salīdzinoši lētāki un tāpēc arī izdevīgāki tiem, kas nevar atļauties dzīvot pilsētā. Diemžēl šādas nelabvēlīgas ģimenes pamazām ienāk Svētē un sāk veidot šejienes sabiedrību. Un tas jau patiesi neļauj mums attīstīties. Savukārt nopietnākie Svētes ļaudis meklē darbu citur, pagastu atstājot tikai par mājvietu, kur pārlaist nakti.
