Svētes pagastā vēl šā gada sākumā bija divas mācību iestādes – Straumes sākumskola un Svētes pamatskola. Taču pavasarī tika nolemts sākumskolu likvidēt.
Svētes pagastā vēl šā gada sākumā bija divas mācību iestādes – Straumes sākumskola un Svētes pamatskola. Taču pavasarī tika nolemts sākumskolu likvidēt.
Pagasta Padomes priekšsēdētājs Aldis Jēgeris skaidro, ka sākumā bērnu vecāki nav bijuši mierā ar tādu lēmumu, bet, izanalizējot situāciju, lielais vairums reorganizācijai piekrituši.
Kā izrādās, Straumes sākumskolā pēdējā laikā vairs nav bijis iespējams nokomplektēt klases. Lai varētu atvērt klasi, ir vajadzīgi astoņi bērni, bet Straumes skolā iznākuši tikai pieci. Kad Straumes skola tika atklāta, tajā mācījās 45 bērni, bet pērn – vairs tikai 25.
– Tā nebija īsti normāla situācija. Vēl jo vairāk tādēļ, ka tas radīja zaudējumus pagastam. Mums skola bija jāuztur, kaut arī skolēnu skaits bija mazs, – tā Aldis Jēgeris.
Tad arī tika pieņemts lēmums skolu likvidēt, kas patiesībā brieda jau sen.
– Šāda rīcība noteikti bija nopietns solis, taču nevaram nedomāt par nākotni. Mums pašiem šeit vien būs jādzīvo un ar esošo naudiņu jāsaimnieko. Es neuzskatu, ka Platones pagasta piemērs būtu labāks: uzturēt divas pamatskolas, kurās abās katastrofāli trūkst bērnu. Tā vienkārši ir pagasta līdzekļu izšķiešana, – domā priekšsēdētājs.
Pēc sākumskolas likvidācijas bērniem bija jāpāriet mācīties uz Svētes pamatskolu, kas tolaik jau gaidīja Pasaules Bankas investīcijas, lai varētu uzcelt iecerēto piebūvi. Tā ļautu krasi paplašināt skolas telpas.
Nodoms jau nebija slikts – neizdevīgo sākumskolu likvidēt, bet pamatskolu par piesaistītiem līdzekļiem rekonstruēt. Vilks paēdis, un kaza dzīva! Diemžēl šoreiz tā neiznāca, jo sākumskola jau sen kā likvidēta, bet pamatskola savu rekonstrukciju tā arī nav sagaidījusi – Pasaules Banka projektu neizraudzījās. Tagad visiem bērniem vienā skolā ir par šauru. Bijušās Straumes skolas bērni pamatskolā adaptējās ļoti ātri un nekādus trūkumus neizjuta. Daudz lielāka problēma tagad ir kuplais bērnu skaits klasēs, atzīst skolas direktors Edmunds Misevičs.
Direktors spriež, ka pašlaik nekādus nopietnus lēmumus neļauj pieņemt paredzamā administratīvi teritoriālā reforma, jo nevar zināt, kādas izmaiņas tā ienesīs– kur būs centrs un kas ar ko apvienosies.
Viens gan direktoram ir skaidrs: skola Svētē bija un būs. Vienīgā problēma varētu būt audzēkņu sadale starp vairākām citu pagastu skolām.
Patlaban skolā mācās 237 audzēkņi, pirmajā klasītē ir 27, bet otrajā –35, kas lauku skolai patiesi ir daudz.
– Es uzskatu, ka neatkarīgi no tā, vai bērns izglītojas laukos vai pilsētā, viņam ir jādod vienādas iespējas attīstīties. Nevar būt tā, ka pilsētā modes dejas bērni mācās pie spoguļsienas, bet mūsējie – sporta zālē, vai arī mūzikas klasē notiek vēl vesels lērums citu stundu, jo mums vienkārši nav telpu. To varētu atrisināt tikai jaunās piebūves celtniecība. Ja būtu līdzekļi, celtniecību varētu sākt kaut tūlīt. Rekonstrukcijas projekts ir izstrādāts, – stāsta direktors.
Svētē patiesi skola ir ļoti noslogota, arī pedagogu kolektīvs nokomplektēts, un viņiem darba netrūkst.
– Mums pēdējā laikā labi ir veicies dažādos projektos, kas saistīti ar mācību darba uzlabošanu. Jau otro gadu skolā darbojas Sorosa fonda atbalstīta mācību programma «Soli pa solim», kas ir krasi atšķirīga no ierastā mācību procesa. Tas ir jaunums, kāda nav nevienā citā rajona skolā. Arī datorklase mums ir nokomplektēta, piesaistām speciālistus no Jelgavas, kas vada ārpusklases darbu. Tāpēc nevarētu teikt, ka šaurās telpas mums neļauj attīstīties, bet vienmēr jau gribētos, lai skolēns šeit jūtas pēc iespējas labāk, – spriež direktors.
Cerība, ka reiz Svētē būs plašāka un skaistāka skola, nezūd, jo gan pašvaldība, gan skolas vadība ir apņēmības pilna rast kādu risinājumu. Tikai vēl nav skaidrs, kāds tas varētu būt. Tāpēc bērniem būs jāpaciešas.
