Jelgavas pilsētas izglītības pārvalde atbalsta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvāto skolēnu skaita vidusskolas klašu atvēršanai apstiprināšanu, aicinot precizēt papildu kritērijus un detaļas.
Jelgavas izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza aģentūrai LETA komentēja, ka, pēc Jelgavas pārvaldes domām, IZM sagatavotais priekšlikums par uzņemamo izglītojamo skaita noteikšanu 10.klasē ir atbalstāms.
Viņa piebilda, ka Ministru kabineta noteikumos būtu precīzi jānosaka kārtība izglītojamo skaita noteikšanai, lai skolu dibinātāji neinterpretētu šo normu un saprastu, vai tas attiecas tikai uz vienas klases atvēršanu vai uz katru 10.klasi, kuru skola atver.
“Svarīgi ir noteikt, ar kādu skolēnu skaitu drīkst atvērt 10.klasi, ja skola īsteno vairākas izglītības programmas. 22 skolēnu skaits vienā klasē būtu jānosaka, ja vēlas atvērt vienu 10.klasi,” uzskata Auza.
Kā ziņots, Ozolnieku vidusskola jau līdz šim atbilst limitam, kādu paredz IZM piedāvātā skolēnu skaita apstiprināšana, un pašvaldība neplāno kādas izmaiņas.
Ozolnieku novada pašvaldības pārstāve Līga Tamberga aģentūru LETA informēja, ka Ozolnieku vidusskolā vidēji katrā klasē vidusskolas posmā mācās 14-15 izglītojamie. Šajā mācību gadā ir divas 10.klases. Šādu skolēnu skaitu saglabāt ir plānots arī nākamajā mācību gadā.
Savukārt Vecumnieku novada pašvaldībā bažījas, ka IZM iecerētais 10.klases skolēnu skaita minimums var vairot mājās sēdošo jauniešu skaitu – tas var veicināt klašu slēgšanu skolās un līdz ar to palielināt tādu jauniešu skaitu valstī, kuri nedz strādā, nedz mācās.
“Daļa bērnu pēc 9.klases beigšanas vēl nav gatavi “lielajai dzīvei”, un vienīgais attīstības ceļš ir mācības tuvākajā vidusskolā, jo pretējā gadījumā viņi paliks mājās un pievienosies tā saucamajiem NEET (no angļu val. – “not in employment, education or training”) jauniešiem, kuri nav iesaistīti ne nodarbinātībā, ne izglītībā un kuru skaitu IZM vēlas mazināt,” uzsvēra Vecumnieku novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Kovals.
Vecumnieku novadā ir četras vidusskolas, un, pēc IZM nosauktajiem skaitļiem, nepietiekams audzēkņu skaits ir trīs vidusskolās.
Rundāles novadā, pēc IZM kritērijiem, nebūtu nevienas vidusskolas klases, aģentūrai LETA komentēja Rundāles novada domes speciāliste izglītības un informācijas tehnoloģiju jomā Zinaida Sparāne.
Viņa atgādināja, ka novadu lielums ir dažāds, līdz ar to noteikt vienu skaitli būtu nevietā. Drīzāk būtu vēlams noteikt, ka mazos novados, piemēram, ar iedzīvotāju skaitu līdz 5000, tas varētu būt mazāks, piemēram, 12.
Patlaban, ieviešot šādu minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klases atvēršanai novados, kas būtu 14 bērni, Rundāles novadā nebūtu nevienas vidusskolas klases. Perspektīvā, neatverot kādu vidusskolas klasi, tas varētu apdraudēt vidusskolas pastāvēšanu, uzskata pašvaldības pārstāve.
Kā iepriekš ziņots, lai sakārtotu Latvijas skolu tīklu, IZM rosinājusi ieviest minimālo skolēnu skaitu 10.klases atvēršanai.
Pagaidām IZM pedagogu darba samaksas modeļa izstrādes darba grupai piedāvā apspriest pirmos iespējamos variantus. Tie paredz, ka vidusskolas klasi republikas nozīmes pilsētas skolā varētu atvērt, ja tajā pieteiksies 22 bērni, reģionālās nozīmes attīstības centros – 18 bērni, bet novados – 14 bērni.
