Plašajā pasaulē izgājuši diezgan daudz latviešu hokejistu.
Plašajā pasaulē izgājuši diezgan daudz latviešu hokejistu. Tikai Eiropā dažādos profesionālos klubos šosezon spēlē 39 mūsu valsts pārstāvji. Un ne tikai spēlē, bet arī gūst atzīstamus panākumus.
Pēdējo divu sezonu laikā ir uzvarēts Eirolīgas čempionāts – Turku «TPS», Kārlis Skrastiņš; iegūts Tērnera kauss – Jūtas «Grizzllies», Viktors Ignatjevs, un Stenlija kauss – «Colorado Avalanche», Sandis Ozoliņš. Arī citi mūsu spēlētāji nav peļami – savu klubu līderos stabili turas Oļegs Znaroks – EHC «Freiburg» (komanda pēc astoņām kārtām ir Vācijas Dienvidu zonas līdere) , Aleksandrs Kerčs – «Tappara Tampere» (5+5) un Aleksandrs Beļavskis – Umeo «Bjorkloven» Zviedrijā (Aleksandrs pēc septiņām kārtām ir guvis 13 vārtus, bet viņa pārstāvētā komanda ar 11 punktiem atrodas Ziemeļu zonas augšgalā).
Šoreiz sīkāk – par vienu no mūsu «ārzemniekiem».
Sergejs Žoltoks: «Es mīlēju šo spēli tik ļoti, ka laikam tikai dabas katastrofa varētu mani aizturēt».
Sergejs ir dzimis 1972. gada 2. decembrī Rīgā. Viņa bērnība ir aizritējusi Imantā. Kā jau daudzi tā laika puišeļi, arī mūsu stāsta varonis sapņoja kļūt par hokejistu. Kopā ar savu vectētiņu viņi bieži apmeklēja Rīgas «Dinamo» spēles. Manuprāt, būtu lieki piebilst, ka Sergejs bija dedzīgs šīs komandas līdzjutējs: «Kad «Dinamo» spēlēja Rīgā, mani uz hokeju veda vectētiņš – parasti mēs sarunājām tikšanos pie stacijas pulksteņa ap pieciem (tanī laikā spēles sākās pusseptiņos), bet es mūsu satikšanās punktā ierados jau četros – labāk savlaicīgāk nekā nokavēt, jo es pilnīgi degu aiz nepacietības ātrāk redzēt hokeju.»
Trenēties Žoltoks sāka, kā viņš pats izsakās, samērā pavēlu – astoņarpus gadu vecumā (pirmais treneris – Hmeļņickis). Un, lai gan pirmajā treniņā viņš nemācēja pat slidot, šim jaunajam puisim piemita kas cits – daudz svarīgāks: «Es mīlēju šo spēli tik ļoti, ka laikam tikai dabas katastrofa varētu mani aizturēt. Un arī par to es šaubos.»
Šajā laikā Hmeļņicka treniņgrupās bija milzīga konkurence (katru dienu tika atskaitīti trīs četri puiši), Žoltoks to izturēja. Sezonu no sezonas viņš pilnveidoja savu mākslu, un jau 14 gadu vecumā pelnīti tika iekļauts Augstākās sporta meistarības skolas meistarkomandā pie slavenā trenera Siliņa, kur savlaik ir trenējušies tādi «monstri» kā Artūrs Irbe. Vēlāk sekoja starti PSRS jauniešu un arī junioru (kopā ar Sandi Ozoliņu) izlašu sastāvos, reizi iegūtas arī zelta godalgas. Acīmredzot tieši šajos čempionātos Sergejs bija iekļuvis NHL skautu redzeslokā, jo jau 1992.gadā viņu draftēja Bostonas «Bruins», un līdz ar to bija sācies jauns posms divdesmitgadīgā spēlētāja dzīvē.
Pie «lāčiem» Žoltokam tā arī neizdevās izvērsties, un viņš tika nosūtīts uz fārmklubu, taču Žoltoks nepārdzīvoja: «Tobrīd es pat atviegloti uzelpoju, jo taču varēja skaidri redzēt, ka man pagaidām NHL nav ko darīt.» Starp citu, Bostonas «Bruins» rindās savus spēkus iemēģināja vēl kāds tagadējās izlases pārstāvis – Grigorijs Panteļējevs. Hokejistiem, kas sākumā tiek iemesti NHL virpulī, bet pēc tam nosūtīti uz leju, ir grūti, vai pat neiespējami atgriezties, taču Žoltoks to paveica – 1996./97. gada sezonas sākumā, noslēdzot līgumu (uz divām sezonām) ar Kanādas galvaspilsētas klubu Otavas «Senators».
Un, lūk, 1996.gada 15.novembrī Sergejs Žoltoks debitēja šīs vienības pamatsastāvā. Vēlāk gan viņš tika nosūtīts uz Lasvegasas «Thunder», taču ne jau viņa spēlēšanas dēļ. Vienkārši tobrīd Otavā bija uzbrucēju pārpilnība un spēlētājam nācās vēl mazliet nogaidīt. Jau pēc pavisam neilga brīža Sergejs atgriezās un godam nopelnīja savu dienišķo maizi – 57 spēlēs guvis 12 vārtus un izdarījis 16 rezultatīvas piespēles, ar 28.punktiem kļuvis par 9. rezultatīvāko savā klubā.
Šo sezonu Žoltoks ir uzsācis samērā veiksmīgi, deviņās spēlēs gūdams sešus rezultativitātes punktus (3+3). Šosezon Sergejs spēlē vienā maiņā ar superzvaigznēm Alekseju Jašinu, Danielu Alfredsonu (jeb Alfiju, kā viņu sauc viņpus okeāna) un Šonu Makīčeru.
Daži fakti par Otavas «Senators»
Klubs ir dibināts 1991. gada 16.decembrī.
Oficiālās kluba krāsas: melnā, baltā un sarkanā.
NHL čempionātā debitēja 1992./93.gada sezonā.
Pagaidām lielākais sasniegums – iekļūšana 1996./97.gada «play off», kur diemžēl jau pirmajā kārtā zaudēts sērijā pret Bufalas «Sabres» – rezultāts 4:3.
Mājas arēna «Coral Centre» (18500 skatītāju vietas).
No 1996.gada par galveno treneri strādā Žaks Mārtins, ģenerālmenedžeris Pjers Gotjē.
Spilgtākās zvaigznes: Aleksejs Jašins (Krievija), Daniels Alfredsons (Zviedrija), Aleksandrs Deigls, Radeks Bonks (Čehija), Sergejs Žoltoks (Latvija) un Igors Kravčuks (Krievija).
Komandas vārtus sargā Damiāns Rūds un Rons Tugnuts.
Sergeja Žoltoka spēlētāja numurs ir 16.
Nākamajā nedēļā lasiet par Latvijas izlases un EHC «Freiburg» uzbrucēju Oļegu Znaroku.-
Rakstā izmantoti materiāli no «Sporta Avīzes» un «Internet».
