Ceļot valstī minimālo algu, Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldē (NĪP) sētniekiem darba samaksa paliek līdzšinējā.
Cenšoties mazināt iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, gada nogalē valdība nolēma ar jauno gadu paaugstināt valstī minimālo algu no 320 eiro līdz 360 eiro mēnesī. Minimālo algu gatavojas celt arī «Ziņu» aptaujātie Jelgavas uzņēmēji, izņēmums ir NĪP, kur darbiniekiem, kuri saņem minimālo algu, tiek samazināta darba slodze, tādējādi samaksu par izdarīto atstājot iepriekšējā līmenī.
Darbdienas rītā ap pulksten pusseptiņiem satiktais apmēram piecdesmit gadu vecais sētnieks, uz brīdi pārtraucis slaucīt trotuāru, sarunā ar «Ziņām» atklāja, ka par savu darbu, ko veic trīs stundas no rīta un stundu pēcpusdienā, saņem 150 eiro mēnesī. Vēl pirms diviem gadiem viņam nedēļā bijušas uzskaitītas 28 darba stundas, bet ar nākamo gadu tās samazinātas līdz 18. Sētnieks atzīst, ka tik īsā laikā savu teritoriju apkopt nevar. Tādēļ jau tagad sanāk un jaunajā gadā sanāks strādāt vēl vairāk, nekā par to tiek maksāts. Par darba maiņu viņš neesot domājis. «Kā ir, tā jāiztiek. Tas nav mans vienīgais darbs. Mēs ar sievu iznēsājam arī reklāmas izdevumus,» piebilst NĪP darbinieks.
Darba inspekcija pārkāpumu nesaskata
Jelgavas pašvaldības kapitālsabiedrība «Jelgavas NĪP», ko vada Juris Vidžis, paskaidrojumus par darba līgumu pārslēgšanu ar darbiniekiem, kuri saņem minimālo algu, «Ziņām» tieši nesniedz. Pašvaldības pārstāve Līga Klismeta paskaidro, ka atbilde tiks sniegta likumā paredzētajā kārtībā, kā tas ir saistībā ar iedzīvotāju iesniegumiem, – pēc 30 darba dienām jeb janvāra vidū. Domes priekšsēdētāja vietnieks Jurijs Strods paskaidro, ka Jelgavas NĪP gan ir izņēmums starp pašvaldības kapitālsabiedrībām. Pārējās pašvaldības kapitālsabiedrībās minimālā alga ar jauno gadu tiek paaugstināta.
Jelgavas NĪP apsaimniekotās daudzdzīvokļu mājas Raiņa ielā 10 agrākā pilnvarniece Valentīna Mankuse nesaprot, kā pašvaldības kapitālsabiedrība var atteikties paaugstināt saviem darbiniekiem minimālo algu, ja valdība to ir noteikusi. «Agrāk vienmēr tā ir bijis, ka, ceļot valstī minimālo algu, ceļas arī maksa par sētnieka pakalpojumiem. Nevienam nekad nav nācis prātā kaut ko protestēt,» saka V.Mankuse. Viņa piebilst, ka viņas un trīs apkārtējo māju sētnieks ir izglītots, disciplinēts agrākais rūpnīcas RAF darbinieks, kurš par sētnieku kļuvis valsts valodas nezināšanas dēļ.
Valsts darba inspekcijas reģionālās nodaļas vadītājs Valdis Dūms atzīst – ja izmaiņas darba līgumā tiek veiktas, darba devējam un darba ņēmējam vienojoties likumā noteiktajā kartībā, tad Valsts darba inspekcijai nav ko iebilst. Diskutēt tur, viņaprāt, varētu arodbiedrība, bet tāda Jelgavas NĪP nedarbojas. «Apkopēji, zemas kvalifikācijas darbinieki darba biržā stāv rindā. Piedāvājums pārsniedz pieprasījumu,» piebilst V.Dūms.
Cels pakalpojuma cenu
Jelgavas novada pašvaldības kapitālsabiedrības «Jelgavas novada KU» vadītāja Antra Alksne teic, ka darbiniekiem ar minimālo algu, tostarp sētniekiem, no 1. janvāra algas tiks celtas. Viņa paskaidro, ka tas tiks veikts, ceļot cenu sētnieku sniegtajam pakalpojumam. Līdzīgi ir arī Ozolnieku novadā, kur, kā paskaidro Domes priekšsēdētājs Pēteris Veļeckis, ienākumi paaugstināsies 79 pašvaldības darbiniekiem, kuri saņem minimālo algu. Līdzīgs palielinājums gaidāms arī Ozolnieku novada pašvaldības kapitālsabiedrībās.
Darbaspējīgo kļūst mazāk
Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška teic, ka lielāko daļu pilsētas uzņēmēju minimālās algas celšana skar visai maz. «Jelgavā vidējā alga pārsniedz 600 eiro (pirms nodokļu nomaksas), kas ir krietni augstāka par minimālo,» teic I.Kanaška. «Pašlaik Latvijā samazinās darbaspējīgo skaits un katram uzņēmējam ir ļoti svarīgi saglabāt savus darbiniekus. Ja kāds mazais uzņēmējs tomēr nespēj samaksāt par valstī noteiktās minimālās algas pieaugumu, tad, iespējams, atliek samazināt darba stundu skaitu. Taču tad ir risks palikt bez darbiniekiem,» saka uzņēmējs. Viņš uzskata, ka minimālajai darba algai jāaug katru gadu.
Labākajiem darbiniekiem augstāka samaksa
Uzņēmēja SIA «Kanclers» īpašniece Ilva Mieze stāsta, ka uzņēmumu veikalos Jelgavā strādā četri apkopēji un sētnieks, kuru darba samaksa tiek rēķināta pēc minimālās algas. «Pērn, kad pārgājām uz eiro, cēlām minimālo algu. Darba samaksu šiem darbiniekiem celsim arī nākamgad,» saka I.Mieze. Viņa piebilst, ka, algu paaugstinot, tiek ņemts vērā darbinieka individuālais ieguldījums. Piemēram, apkopējai Zinaidai Ždankovičai, kas «Kanclerā» strādā jau devīto gadu, algas kāpums būs lielāks. «Būtiski nākamgad augs izdevumi par elektrību. Minimālās algas pieaugums nav tik liels salīdzinājumā, piemēram, ar šo pozīciju,» vērtē I.Mieze. Viņa piebilst, ka Rīgā vai Jelgavā veikalniekiem veicas samērā labi. Taču kolēģi stāstot, ka laukos, kur apgrozījums mazāks, samaksāt minimālo algu veikala pārdevējam varētu būt problemātiski. ◆
