Šis gads nesis ne mazums sāpju, skumju un skarbuma gan pašu mājās, gan tuvākās un tālākās ārvalstīs. Diemžēl cilvēkam raksturīgi, ka viņš ilgāk un vairāk atceras skumjo nekā priecīgos un laimīgos brīžus. Taču, ja paveramies atpakaļ, šogad noticis tik daudz patīkama – daudzi talantīgi mūsu pilsētas un novadu cilvēki guvuši atzinību valsts un starptautiskā mērogā. Arī pietiekami praktisku lietu ir sakārtots – no ikdienišķi it kā nenozīmīgām līdz pat ikvienam būtiskām. Par pašvaldībās nozīmīgākajiem notikumiem varēsiet izlasīt šodienas «Ziņās», tāpēc neuzskaitīšu paveikto, vien teikšu – padarīts tiešām daudz. Turklāt tas izdarīts kopīgi, un par to dubultprieks.
Īpašs notikums mūsu pusē ir tūkstošais jaundzimušais Jelgavas slimnīcā. Jā, arī mēs redakcijā gaidījām – būs vai nebūs… Un atkal prieks par pozitīvo! Mums visiem tas ir gaidītais tūkstošais mazulis, bet abiem vecākiem īpašais dēliņš un māsiņai mīļais brālītis.
Un tā varētu uzskaitīt vēl un vēl to visu, kas bijis šogad skaists un pozitīvs.
Dīvaini – labo mēs bieži uztveram kā pašu par sevi saprotamu un ne vienmēr to pietiekami novērtējam. Varbūt tas ir tādēļ, ka pārāk ieciklējamies uz negatīvo. Un skarbo. Un ļauno. Nepiedodam, neaizmirstam. Bet kam no tā kļūst vieglāk?
Ne velti šogad par visu laiku latviešu grāmatu nominēta Kārļa Skalbes «Kaķīša dzirnavas». Lai arī daudzi atkal pavīpsnās par Kaķīša vārdiem, tomēr tajos ir īstā dzīves patiesība – «Kāpēc vairot sāpes? Lai vairojas labāk prieks». Ļaunuma jau ir vairāk nekā pietiekami visā plašajā pasaulē. Un kādēļ pieminēt ļaunu? Kādēļ atriebt pāri darījumu? Vai no tā kļūs labāk? Vai pāridarītājs kļūs labāks? Diez vai. Bet mēs varam vairot labo. Ar savu pozitīvo attieksmi. Ar piedošanu. Ar panākšanu soli pretim. Ar cilvēcību.
Lai ikvienam no jums skaists un labestības piepildīts 2015. gads! Vairosim labo! Un tad arī mēs paši un mūsu apkārtne kļūs labāka! ◆
