Ģeogrāfijas un kartogrāfijas literatūras izstādē, kas līdz 11. decembrim būs skatāma muzejā, goda vietu ieņem Krišjāņa Barona izveidotā pirmā ģeogrāfijas grāmata «Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti», kas izdota 1859. gadā Jelgavā.
Ģeogrāfijas un kartogrāfijas literatūras izstādē, kas līdz 11. decembrim būs skatāma muzejā, goda vietu ieņem Krišjāņa Barona izveidotā pirmā ģeogrāfijas grāmata «Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti», kas izdota 1859. gadā Jelgavā.
Ar izstādes atklāšanu bija saistīts interesants tematiskais sarīkojums «Mūsu tēvzemes aprakstīšana», kas vakar notika Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā. Pasākumā piedalījās kartogrāfijas speciālisti: Latvijas Jūras akadēmijas profesors Jānis Štrauhmanis un karšu redaktors Ronalds Krūmiņš, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Kartogrāfijas nodaļas vadītāja Anda Zālīte. Viņi klātesošajiem pastāstīja daudz interesanta par karšu rašanās vēsturi, to veidošanu agrāk un šodien, uzglabāšanu. Līdz 11. decembrim muzejā būs skatāma izstāde par ģeogrāfijas mācību grāmatām un kartogrāfijas attīstību Latvijā no 19. gs. vidus līdz 1940. gadam, kuru izveidojusi ģeogrāfe Laila Avenīte.
Izstādē ir daudz oriģinālu eksponātu. Piemēram, Krišjāņa Barona izveidotā pirmā ģeogrāfijas grāmata «Mūsu tēvzemes aprakstīšana un daži pielikumi īsumā saņemti», kas izdota 1859. gadā Jelgavā. Aplūkojams arī 1861. gadā izdotais pirmais atlants ar 17 kartēm. Izstādes veidotāja L.Avenīte par vienu no interesantākajiem eksponātiem atzīst ģeogrāfijas grāmatu «Zeme», kurā parādības skaidrotas ar dzejoļu un tautasdziesmu palīdzību.
Izstādē ir arī 1941. gada globuss un telūrijs (ar to ģeogrāfijas stundās demonstrēta zemeslodes griešanās).