No Jelgavas 1. pamatskolas slēgšanas, Jelgavas novada izglītības iestāžu siltināšanas, pedagogu protestiem, dažādām reformu idejām un praktiskiem izaicinājumiem līdz teicamiem sasniegumiem mācībās un Jelgavas tehnikuma grandiozā rekonstrukcijas projekta īstenošanai. Tik raibs, bet tomēr bez vairākiem punktiem uz i bijis pagājušais gads izglītībā.
Samazinoties skolēnu skaitam, ar pieejamo finansējumu nevar nodrošināt atbalsta sistēmas pilnveidošanu ilgtermiņā un izglītības kvalitātes paaugstināšanu bērniem ar speciālām vajadzībām. Tā pašvaldība pamatoja 2014. gada pirmās Domes sēdes lēmumu likvidēt Jelgavas 1. pamatskolu, kurā tobrīd dažādās programmās zinības apguva 75 audzēkņi.
Pa daļai atpakaļ renovētajā skolā
Skolēniem ar speciālām vajadzībām, kas līdz skolas likvidācijai mācījās Zemgales prospektā 7, tika dota iespēja turpināt izglītību Jelgavas 2. internātpamatskolā, kurai 1. pamatskola tika pievienota. Pašvaldība solīja, ka jaunajā mājvietā Filozofu ielā 50 turpināt darbu varēs arī lielākā daļa pedagoģiskā personāla. Savukārt ēka Zemgales prospektā tika atvēlēta Jelgavas tehnikuma izglītojamajiem, kurus no savām telpām O.Kalpaka ielā bija izraidījusi ievērojamā izglītības iestādes rekonstrukcija par vairāk nekā 15,5 miljoniem eiro.
Septembra vidū, kad beidzās tehnikuma rekonstrukcijas pirmā kārta, daļa audzēkņu varēja atgriezties izglītības iestādē, kuru pilnībā nodot plānots līdz šā gada 20. maijam. Jauniešu vajadzībām patlaban atvēlētas astoņas mācību telpas, kurās topošie automehāniķi, kokapstrādes, būvdarbu un inženierkomunikāciju speciālisti apgūst profesionālos mācību priekšmetus, kā arī plaša aktu zāle (vispārējos mācību priekšmetus viņi turpina apgūt ēkā Zemgales prospektā). Taču 168 izglītojamo lielākais prieks ir par ērtajām un mājīgajām istabiņām daļēji rekonstruētajā dienesta viesnīcā (tajā paredzētas 306 vietas). Audzēkņu ērtībām ne tikai izveidoti trīs istabiņu bloki ar dušu un tualeti, bet arī ierīkota moderna virtuve. Tāpat kopmītnēs pieejama trenažieru zāle, bet 1. stāvā izvietota veļas mazgātava, bibliotēka un lasītava.
Neatrada dzirdīgas ausis
Pagājušais gads izglītībā pavadīts arī pedagogu protestu zīmē. Mācību gada nogalē, 12. maijā, Rīgā pulcējās ap 200 mūsu puses skolotāju, lai gājienā no Ministru kabineta līdz Saeimai prasītu, lai tiktu apmaksāti visi skolotāju, kā arī akadēmiskā un zinātniskā personāla pienākumi. Arodbiedrība, piemēram, aprēķinājusi, ka valsts pedagogiem palikusi parādā vidēji 341 eiro mēnesī. Turklāt protestētāji nebija guvuši pārliecību, ka nozarei tiks rasts nepieciešamais finansējums, jo budžetā papildu līdzekļi jaunā modeļa ieviešanai un pedagogu darba samaksas paaugstināšanai maijā nebija paredzēti.
Par spīti lielajām cerībām un jaunā modeļa aprobācijai, kurā piedalās divas Jelgavas novada un četras pilsētas skolas, kā arī zemāko algas likmju paaugstināšanai līdz 420 eiro un piemaksām par kvalitātes pakāpēm, prasītie papildu līdzekļi budžeta plānā neuzradās arī rudenī. Tā vietā valdība pedagogiem atvēlēja vien trīs miljonus eiro, kas novembrī viņus atkal izdzina ielās. Šoreiz skolotāji Rīgā pie Saeimas nama izklāja sarkano paklāju, lai deputātiem vēlreiz atgādinātu partiju priekšvēlēšanu solījumus piešķirt adekvātu finansējumu jauna, godīgāka un izglītības kvalitāti veicinoša darba samaksas modeļa ieviešanai. Jāpiebilst, ka tas joprojām nav atradis dzirdīgas ausis.
Turpina spriest par lauku vidusskolu likteni
Tikmēr skolu vidē virmojuši dažādu izmaiņu pieteikumi, piemēram, par fizikas vai ķīmijas obligāto centralizēto eksāmenu, kas pilotprojekta veidā varētu tikt īstenots 2017. gadā. Joprojām aktuāls jautājums ir par mazo lauku vidusskolu likteni. Ministrija aprēķinājusi, ka 15 skolēnu klasē latiņu nepārsniegtu arī teju visas Jelgavas novada vidējās mācību iestādes. Rudenī šis ieteicamais skaits novados tika samazināts līdz 14 (republikas nozīmes pilsētās – 22, reģionālās nozīmes centros – 18). Tomēr pat šādam risinājumam būtu lieli klupšanas akmeņi, norāda lauku skolu vadītāji. Piemēram, ja vidusskolas nebūtu, daudzi paliktu tikai ar pamatizglītību, jo pietrūktu motivācijas, kā arī līdzekļu doties uz attālākām izglītības iestādēm.
Tajā pašā laikā mūsu skolās atgriežas reemigrējušie skolēni, un septembrī šajā ziņā piedzīvots lēciens. Līdz šim viena no ārzemēm atbraukušā vietā Jelgavas Tehnoloģiju vidusskolā mācās pieci. Tikpat daudz zinības apgūst Jelgavas 4. sākumskolā, pa trim Valsts ģimnāzijā, 2. pamatskolā un 5. vidusskolā, bet viens reemigrējušais skolēns mācās 3. sākumskolā, radot jaunu izaicinājumu gan pedagogiem, gan visai izglītības sistēmai kopumā. ◆
