Jelgavas kultūras dzīves sasniegumu gada apskatos allaž pirmajās rindās bijuši mūsu mūziķi, pirmkārt jau izcilie kori. Izņēmums nebija arī nule aizgājušais gads, bet dažādības pēc gribas sākt ar grāmatām.
Kaut vai hronoloģiski, jo pirmais valsts mēroga kultūras notikums, kur atbildīgākajās pozīcijās (stratēģiski svarīgajā Gaismas pils iekšpusē) bija arī Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas darbinieces, kamēr daudzi citi jelgavnieki līdz ar tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju akciju «Gaismas ceļš – Grāmatu draugu ķēde» īstenoja galvaspilsētas ielās, 2014. gada 18. janvārī ar aukstajā dienā īpaši siltu mīļumu rokās pārvietojot ik eksemplāru no vecās LNB ēkas uz jauno.
Varbūt tieši tāpēc grāmatas aizvadītajā gadā aizķēra Jelgavu kaut kā īpaši, vismaz salīdzinot ar citiem gadiem. Kaut vai Jāņa Joņeva pirmais romāns «Jelgava 94», kam 2014. gada oktobrī iznācis jau ceturtais laidiens. Romāns ticis arī pie vairākiem apbalvojumiem, tai skaitā Literatūras gada balvas nominācijā «Labākā debija» un ES Literatūras balvas, ko piešķir jaunajiem Eiropas rakstniekiem. Un tad vēl Henrika Eliasa Zēgnera pirmais dzejas krājums «Elementi». Un svētīgais darbs, ko Jelgavas Latviešu biedrības paspārnē veic dzejnieku klubs «Pieskāriens», ar apskaužami spītīgu enerģiju laizdams klajā savas «Zemgales vācelītes», kā arī atsevišķu autoru darbus. Nav tālu līdz trešā jauno dzejnieku – konkursa uzvarētāju – krājuma iznākšanai.
Gaismas pils atvēršanu veicināja Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss, bet tāds pasākums kā Pasaules koru olimpiāde 2014 vispār nebūtu iespējams bez tā. Un te nu neiztikt bez ikreizējā stāsta par to, kā Jelgavas kori Rīgu iekaroja. Un ne tikai to vien, bet šoreiz arī visu valsti un pasauli piedevām. Starp 73 valstu 460 koriem atkal uzspīgo Jelgavas 4. vidusskolas «Spīgo», kad Līgas Celmas-Kursietes (un, protams, Lienas Celmas jeb, pareizāk laikam sacīt, visas Celmu ģimenes) lolojums nopelna zelta medaļas Čempionu līgā gan viendabīgo jauniešu koru, gan folkloras kategorijā (līdz pašam čempionu titulam pietrūkst tikai kādas iedaļas aiz komata).
«Spīgo» ar saviem panākumiem jelgavniekus jau krietni izlutinājis, bet tai pašā 4. vidusskolā gandrīz vai speciāli olimpiādei tiek uzrīkots arī bērnu koris. Pēc 17. jūlija konkursa Ziemeļblāzmas kultūras pilī jaunā kora mākslinieciskajai vadītājai un diriģentei Artai Jurgenovskai, diriģentam Ingum Leilandam, kā arī pedagoģei un koncertmeistarei Daigai Rudzītei atliek gaidīt nedaudz vairāk par 24 stundām, lai apbalvošanas ceremonijā uzzinātu, ka čempionu tituls rokā – tepat Pārlielupē mājvietu radis labākais bērnu koris pasaulē!
Lai pilsētas jaunieši nekļūtu pārāk iedomīgi, Zelta diplomu no koru olimpiādes atved arī Zitas Kurševas un Guntas Paškovskas vadītais Jelgavas novada senioru koris «Gaisma».
Bet dziedāt un muzicēt prot ne tikai 4. vidusskolā, neaizmirsīsim Jelgavas Mūzikas vidusskolu, kur ir ne vien augsta līmeņa mācību koris, bet arī stīgu orķestris, un, ja vēl talkā nāk tāda muzikālā vienība kā Jelgavas kamerorķestris ar diriģentu Aigaru Meri priekšgalā, tad… Tad katrā tikšanās reizē ir lielas cerības dzirdēt kāda skaņdarba Latvijas pirmatskaņojumu, jo A.Meri apveltīts ne tikai ar diriģenta un pedagoga, bet arī «nošu pēddziņa» talantu. Savukārt kvalitāte garantēta, citādi neizdotos sapulcēt vērā ņemamu klausītāju pulku uz nopietnās mūzikas koncertiem.
Bet asākiem ritmiem mūsu pilsētā ir arī Raitis Ašmanis un Jelgavas bigbends.
Lai šoreiz neapvainojas daudzie topošie, kā arī jau skolotie solisti, tiešām kuplais un daudzveidīgais dažāda vecuma dejotāju pulks, Veltas Lejas folkloristi, vismaz pieci lielāki vai mazāki teātri, kuplā profesionālo un amatiermākslinieku saime, kurai pamatīgus pamatus ieliek gan Jelgavas Mākslas skolas, gan Tautas gleznošanas, zīmēšanas un lietišķās mākslas studiju pedagogi. Un muzejnieki, kuriem jārūpējas, lai mākslas darbs sasniegtu skatītāju.
Un neaizmirsīsim, ka 2015. ir ne tikai Jelgavas jubilejas, bet arī Latvijas skolēnu dziesmu un deju svētku gads. ◆
