2014. gads vietējās pašvaldībās uzņēmējdarbības jomā aizritēja gana spraigi, savā ziņā turpinot cīkstēties ar citiem Latvijas novadiem, lai piesaistītu jaunus uzņēmumus, veicinātu vietējā biznesa attīstību, kā arī noturētu jau strādājošos, kas automātiski nozīmē darbavietas, nodokļu nomaksu budžetos un mazākus pašvaldību izdevumus sociālajiem pabalstiem.
Maksātnespējas ēnā
Diemžēl uzņēmējdarbībā pagājušais un zināmā mērā arī šis gads Jelgavā iezīmējas ar autobusu ražotāja «AMO Plant» finanšu problēmām. 2014. gada pirmajā pusē uzņēmums lūdza aizsardzību pret kreditoriem un tiesa apstiprināja autobusu ražotāja tiesiskās aizsardzības procesu. Toreizējā ražotnes vadība norādīja, ka «AMO Plant» radušās problēmas norēķināties ar īstermiņa kreditoriem, taču solījās pusgada laikā problēmas atrisināt. Uzņēmuma pārstāvji stāstīja par jauna investora piesaistes plāniem. Taču visai negaidīti gada nogalē kļuva zināms, ka uzņēmumam oktobrī ir izbeigts tiesiskās aizsardzības process, bet jau ļoti drīz pēc tā bijusī darbiniece iesniedza tiesā prasību par uzņēmuma maksātnespējas atzīšanu, kam pievienojās arī «AMO Plant» mazais akcionārs akciju sabiedrība «Ferrus». Lietas izskatīšanu tiesa vairākkārt atlika, līdz 18. decembrī to izskatīja pēc būtības, un tieši šodien – 6. janvārī – tiks paziņots daudziem īpaši svarīgais spriedums.
Būtisks notikums uzņēmējdarbībā Jelgavā pērn bija arī neviennozīmīgi vērtētā vagonbūves uzņēmuma SIA «Uralvagonzavod» spāru svētku svinības, atzīmējot svarīgu brīdi celtniecības procesā – jumta konstrukcijas pabeigšanu. Ražotnē Jelgavā būvēs un komplektēs dzelzceļa vagonus, kā arī nodrošinās to remontu un tehnisko apkopi. Gadā plānots uzbūvēt ap 2500 dažādu kravas vagonu, tai skaitā pusvagonus, slēgtos vagonus, vagonus graudu un minerālmēslu pārvadāšanai, platformas un cisternas. Ražošanu Jelgavā paredzēts sākt šogad 15. augustā, sākotnēji nodarbinot ap 300 strādājošo.
Agrākajā RAF teritorijā «NP Jelgava biznesa parkā» uzņēmums SIA «Mitau industry» pērn sāka telpu rekonstrukciju 21 tūkstošu kvadrātmetru platībā, lai tur izvērstu dzelzsbetona konstrukciju ražotni. Bet uzņēmums SIA «Cross Timber System» šajā biznesa parkā šogad plāno sākt ražot lielizmēra masīvkoka paneļus. Savukārt Viskaļu ielā Latvijas un Igaunijas kopuzņēmums «SFM Latvia» sāka būvēt industriālo iekārtu ražotni, kurā perspektīvā plānots nodarbināt septiņdesmit darbinieku. Pie 2014. gada būtiskajiem notikumiem pieskaitāms arī tas, ka SIA «Latvijas piens» savas darbības paplašināšanas nodrošināšanai piesaistīja jaunus investorus – labības audzēšanas kooperatīvus SIA «Latraps» un SIA «Vaks».
Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Imants Kanaška uzsver, ka pie pērnā gada veiksmēm jāpieskaita Zemgales Uzņēmēju dienu tradīcijas atjaunošana. Šajā pasākumā, kas aprīļa nogalē trīs dienas risinājās Zemgales olimpiskajā centrā, piedalījās 139 uzņēmumi. To rīkoja Latvijas Ražotāju un tirgotāju kamera, Jelgavas Ražotāju un tirgotāju asociācija, kā arī pilsētas Dome.
Savukārt novembrī tika atklāta SIA «Jelgavas tipogrāfija» grāmatu cietā sējuma ražošanas jaunā līnija. Līdz ar šīs līnijas darba sākšanu tipogrāfija nostiprinās savu konkurētspēju Latvijas un ārvalstu tirgos, paaugstinās grāmatu kvalitāti un ražošanas procesu efektivitāti, kā arī atvieglos darbu cehā strādājošajiem.
Aktuāls mazais bizness un mājražotāji
Gan pilsētā, gan abos novados būtisks akcents pērn tika likts uz mazo uzņēmēju un mājražotāju darbības atbalstu. Šajā ziņā visvairāk izcēlās Jelgavas novads, kas īpaši veicina, lai novadā ražotais – vai tas būtu medus, siers vai maize – nonāktu pie pircēja ar piederības zīmi novadam. Novembrī novads Jelgavā atvēra specializētu veikalu, kurā pircējiem tiek piedāvāti tieši mazo uzņēmēju ražojumi. Mazā uzņēmējdarbība un mājražošanas attīstība ir arī viens no risinājumiem nodarbinātības veicināšanai, ņemot vērā, ka sīkuzņēmēji nodrošina ar darbu un ienākumiem ne tikai sevi, bet arī apkārtējos iedzīvotājus. Pašvaldības pārstāvji akcentē, ka tādējādi tiks veicināta gan Jelgavas novada atpazīstamība pilsētas iedzīvotāju un tūristu vidū, gan cilvēku ieinteresētība vietējās produkcijas izmantošanā, turklāt tiks sekmēta sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju iespēja iesaistīties uzņēmējdarbībā.
Veikala sortimentā aptuveni 75 procenti ir pārtikas produkti – gaļa, piens, siers, maize, skābēti kāposti, medus, konservi, sulas un citi vietējo Ozolnieku un Jelgavas novadu ražotāju izstrādājumi. Attīstoties projektam, paredzēts sākt sadarbību ar partneriem, kas nav pārtikas amatnieki. Iespējamie sadarbības partneri varētu būt Jelgavas Invalīdu biedrība, Amatniecības centrs keramikas darbnīca Svētē, tautas izglītības un attīstības centrs «Agape», lietišķās mākslas studija «Staļģene», kā arī attīstības centrs «Dzīvo gudri». ◆
