Sniegainajā ceturtdienas pēcpusdienā Būriņu mežā Garajos kalnos, godinot 1942. gada 8. janvārī tur nošauto 443 slimnīcas «Ģintermuiža» pacientu piemiņu, tika atklātas četras plāksnes ar nogalināto vārdiem.
Stāstot par plākšņu izveidošanas priekšvēsturi, ārstes Intas Čakstes krustdēls Viesturs Amats uzsver, ka pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū pirms aiziešanas mūžībā muzeja «Ģintermuiža» veidotājs ārsts Arnolds Laksbergs novēlēja šo darbu turpināt kolēģei Intai Čakstei. Viņa, kas šai slimnīcai atdevusi visu savu darba mūžu no 1958. līdz 1992. gadam, muzeja pilnveidošanu uzņēmās ar lielu atbildību. Pētot arhīvu, I.Čakste noskaidroja 433 nogalināto vārdus (desmit slimnieku vārdi slimnīcai nebija zināmi).
Ārstei radās ideja tos iekalt akmens piemiņas zīmē, jo padomju laikos sešdesmitajos gados masu slepkavības vietā uzstādītais tipveida piemineklis šo traģisko patiesību atklāj nepilnīgi. Uz tā ir uzraksts «Fašisma upuriem 1941–1945», kā arī Juliusa Fučika vārdi «Cilvēki, esiet modri!». Pēc tam, kad 2012. gadā jau mūžībā bija aizgājusi I.Čakste un viņas vīrs mākslinieks Valerijans Dadžāns, slimnīca «Ģintermuiža» sāka vākt naudu kolēģes idejas īstenošanai. Tomēr tās bija par maz. Taču, kad šiem ziedojumiem V.Amats pievienoja no krustvecākiem mantotos līdzekļus, ideja īstenojās. «Domāju, Inta Čakste aizsaulē šo veikumu vērtē atzinīgi. Ar plāksnēm atklājās cilvēki, ne vairs tikai matemātiskais nogalināto skaits,» piebilst V.Amats.
Akmeņkalis Guntis Pandars, kura darbnīcā izgatavoja plāksnes, teic, ka tām izvēlētais pelēkais zviedru granīts neuzkrītoši iekļaujas Garo kalnu ainavā. Nogalināto slimnieku vārdi sarakstīti garās neregulārās rindās, kas monumentu atšķir no karavīru brāļu kapiem.
Visu rakstu lasiet piektdienas, 9.janvāra, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš
