Iepriekšējā Domes sēdē, balsojot par 1999. gada pašvaldības budžeta izmaiņām, deputātiem tika liegta informācija par finansiālo stāvokli, kāds pilsētā varētu veidoties nākamajā gadā.
Iepriekšējā Domes sēdē, balsojot par 1999. gada pašvaldības budžeta izmaiņām, deputātiem tika liegta informācija par finansiālo stāvokli, kāds pilsētā varētu veidoties nākamajā gadā. Domes administrācija toreiz aizbildinājās ar to, ka šādus datus nav iespējams «tik ātri» sagatavot. «Ziņas» jau rakstīja, ka deputāti faktiski balsoja par tabulām, nevis par budžeta dokumentu, kādu to paredz likums un Ministru kabineta noteikumi. Vakar Domes deputāti sanāca uz «informatīvo sanāksmi» kā Domes sēdes «pielikumu». Reizē šī sanākšana bija arī kā mazs reveranss likumam «Par pašvaldību budžetiem» un tiem nedaudzajiem deputātiem, kam saimnieciski finansiālā situācija pašvaldībā patiešām rūp.
Sanāksme sākās ar nelielu incidentu: Domes priekšsēdētāja vietnieks J.Kaminskis, aizbildinoties ar to, ka pašvaldības budžeta problēmas ir iekšēja lieta, palūdza sēžu zāli atstāt «Ziņu» komentētāju. Pret to iebilda deputāti V.Strīķis un V.Valainis, uzstājot, ka nekas slēpjams no preses šajā gadījumā nevarētu būt. Diskusijas par šo «problēmu» beidzās ar balsošanu, kurā pret «Ziņu» komentētāja klātbūtni bija deputāti J.Kaminskis, A.Burba, A.Briede un V.Vilciņa. Tādējādi no preses bailīgie deputāti izrādījās mazākumā, bet «Ziņu» lasītāji guva iespēju uzzināt, kādu finansiālo stāvokli pašvaldībā nākamajā gadā prognozē Domes administrācija.
Šķiet, visprecīzāk Domes administrācijas budžeta prognozi raksturoja deputāts V.Strīķis: «plāns izstrādāts aritmētiski, un mums acīmredzot ir vajadzīga otra administrācija, kas budžetu izstrādā konceptuāli». Citiem vārdiem, administrācijai būtu jāizsaka priekšlikumi, kādi lēmumi deputātiem jāpieņem vai par ko jābalso, lai samazinātu pašvaldības izdevumus un palielinātu ieņēmumus. Tā vietā deputāti atkal tika iepazīstināti ar plikiem skaitļiem.
Budžeta prognozes pamatā ir rinda administrācijas pieņēmumu, kuriem kļūstot par faktiem, pašvaldības faktiskais bankrots varētu arī nenotikt. Un tie ir: ja Finansu ministrija piekritīs atlikt pašvaldības nākamajā gadā samaksājamos parādus; ja Dome spēs «palīdzēt» STU samaksāt parādu 200 000 latu apmērā nākamajā gadā un 500 000 latu apmērā turpmākajos divos gados; ja STU spēs uzsākt Pasaules Bankas kredīta atmaksu no nākamā gada (2000. gadā – 657 000, 2001. gadā – 791 000, 2002. gadā –
935 000, 2003. gadā – 1 070 000, 2004. gadā – 1 163 000 latu utt.); ja Dome nākamajā gadā spēs nokārtot savas parādsaistības (bez «palīdzības» STU) vēl 997 844 latu apjomā; ja Jelgavas pašvaldība nākamajā gadā saņems
282 630 latu no Pašvaldību izlīdzināšanas fonda līdzekļiem (līdz šim tā nav no šā fonda nav dabūjusi ne santīma!); ja pašvaldība spēs savus izdevumus samērot ar šā gada izdevumiem (ņemot vērā inflāciju, faktiski tie samazināsies); ja Jelgavas iedzīvotāji samierināsies ar maksas par siltumenerģiju būtisku palielināšanu (vēl par apmēram 20% ar 2000. gada 1. janvāri!); ja iedzīvotāji arī reāli būs spējīgi tarifa paaugstinājumu segt, pašvaldības faktiskais bankrots neiestāsies. Ja tikai viens vai divi no šiem pieņēmumiem izrādīsies aplami, pašvaldība jau nākamajā gadā nespēs pildīt savas ar likumu noteiktās funkcijas.
Viss administrācijas plāns faktiski balstīts uz sapņiem. Šie pieņēmumi neīstenosies, kā to cer Domes priekšsēdētājs U.Ivans (kurš, starp citu, arī šoreiz tik svarīgu jautājumu apspriešanā nepiedalījās) un Domes administrācija. Par pamatu pasakainajai prognozei ņemts STU «biznesa plāns», kuru rekonstruēja arī «Ziņas». Kaut arī deputāti to apstiprināja tikai konceptuāli, administrācija pēc savas izvēles ir paņēmusi vienu tā variantu, uz kura pamata lielā mērā arī balstās «prognoze».
Lai lemtu par administrācijas atsevišķu ierēdņu un STU vadības atbilstību ieņemamajiem amatiem, deputāti acīmredzot gaida, kad tiks ierosināta kāda krimināllieta. Līdz tam, šķiet, dominēs deputāta Dreimaņa pozīcija: «Slikti ir tas, ka mēs esam nosaimniekojuši daudzus pašvaldības uzņēmumus, bet tur neko vairs nevar darīt; varam tikai par to brīnīties un zināmā mērā esam arī par to atbildīgi (pasvītrojums mans – M.Pīlādzis)». Nu, ja ir šāda attieksme, tad labāk rīkoties kā Puškina dzejolī – ņemt šineli un doties mājās…
Cik nopietna ir administrācijas prognoze, liecina arī dažu amatpersonu manipulācijas ar skaitļiem. Vakar Pilsētsaimniecības departamenta direktors Ozols svēti apliecināja, ka nav nekāda pamata apgalvojumam, ka parādi par patērēto siltumenerģiju, salīdzinot ar pagājušo gadu, auguši par 1 miljonu latu. Kā jau «Ziņas» rakstīja, ar šādu apgalvojumu Domes sēdē klajā nāca Ozola tiešais priekšnieks pilsētas izpilddirektors J.Strods («Ziņu» rīcībā ir arī dokuments). Daudzviet prognozē minētie skaitļi ir pievilkti aiz matiem, par ko gan nevajadzētu īpaši brīnīties, jo šāda metode kļuvusi par sistēmu Jelgavas Domē.
Kā viens no spilgtākajiem vakardienas sanāksmes kurioziem minams tas, ka deputāti tās nobeigumā tika iepazīstināti ar likumu (!), kurā skaidrots, kā tiek īstenots finansu stabilizācijas process pašvaldībā. Juridisku analfabētismu tomēr nevajadzētu tik klaji izrādīt. Deputātiem likumi ir jāzina, nevis jāmācās, kad deputāta krēslā notrīts jau piektais bikšu pāris. Tas ir smieklīgi, taču ne jautri, jo šie cilvēki pieņem lēmumus, kas nosaka Jelgavas iedzīvotāju dzīvi.
Gada sākumā iekustinātā lavīna tomēr sāk ripot arvien ātrāk un kļūst arvien lielāka, tādējādi saglabāt līdzšinējo stāvokli deputātiem ilgi vairs neizdosies. Būs jāpieņem konkrēti lēmumi un konkrētām amatpersonām būs jāatbild par līdzšinējo rīcību, kas pašvaldību novedusi līdz kliņķim. Ja to nedarīs deputāti, viņiem palīdzēs citas iestādes un institūcijas.
