Kā taisnīgāk aprēķināt maksu par patērēto siltumu? Vai, mazos apjomos lietojot karsto ūdeni, netiek pārmaksāts? Šādus jautājumus Puķu ielas 5. daudzdzīvokļu mājas 36 dzīvokļu pilnvarniece Valda Lediņa adresē siltumpiegādātājam uzņēmumam «Fortum», kā arī aicina tam vairāk pievērst uzmanību citu māju dzīvokļu īpašniekiem. Ekonomijas labad nams Puķu ielā 5 atteicies arī no karstā ūdens piegādes naktī starp pulksten 1 un 5.30. Speciālisti domas dalās. Taču atsevišķa siltumenerģijas un karstā ūdens uzskaitei ir renovētajās mājās.
Siltajā ziemā dienā elektroniskā ierīce, kas uzstādīta nama Puķu ielā 5 pagrabā novietotajā siltumpunktā, kurš apkalpo vidējo kāpņu 36 dzīvokļus, rāda, ka «Fortum» siltumtrases ūdens jeb siltumnesējs, kas pienāk šai mājai, ir 77 grādus karsts. Atstājot māju, siltumnesēja temperatūra jau ir tikai 39 grādi. «Ziemas spelgonī tā var sasniegt pat 115 grādu, bet pagaidām pietiek ar šādu temperatūru,» paskaidro «Fortum» siltumpunktu apkalpošanas dienesta vadītājs Oļegs Naudišs (attēlā).
Kompromiss ar «Fortum»
Siltuma ražošanas tehnoloģiskajā shēmā centralizētās apgādes sistēmā siltuma ražošanas uzņēmumā uzsildītais ūdens dzīvokļu krānos un apkures radiatoros netiek patērēts. Proti, tas nonāk māju siltumpunktos, kur atdod savu enerģiju aukstajam ūdenim, kas savukārt tiek piegādāts no pilsētas ūdensapgādes sistēmas un tehniskajam ūdenim, kas cirkulē apkures sistēmās. Par to, vai ir vērts atsevišķi nodalīt siltummaiņa plūsmu, kas silda ūdeni, kurš kalpo apkures sistēmai, no tās, kas paredzēta karstajam ūdenim, O.Naudišs spriež, ka siltumenerģijas kopējais patēriņš taču nemainītos. Puķu ielas 5 36 dzīvokļu pilnvarniece V.Lediņa uzstāj, ka šāds nodalījums tomēr precīzākai uzskaitei būtu vajadzīgs, «Fortum» pārstāvis atbild, ka papildu devēja uzstādīšana dzīvokļu īpašniekiem izmaksātu ap 600–700 eiro. «Nākamajā gadā, piesaistot ES finansējumu, ceram atjaunot siltumpunktus daudzām pilsētas mājām. Varbūt būtu prātīgi paciesties un papildu devēju uzstādīt jau jaunajam siltumpunktam, tas arī iznāktu lētāk,» iesaka O.Naudišs. V.Lediņa tam piekrīt.
Taupīt var arī mazumiņu
«Fortum» pārstāvis piebilst, ka renovētajās mājās, kādu gan Jelgavā nav daudz, siltumenerģijas patēriņš karstajam ūdenim un apkurei tiek uzskaitīts atsevišķi. Tas darīts, lai varētu precīzāk izsvērt, vai siltināšana devusi pietiekamu, ES līdzfinansējuma piešķiršanai atbilstošu efektu. Savukārt V.Lediņa uzskata, ka no šādas siltummaiņa plūsmas dalīšanas rēķini par patērēto siltumu iznāktu taisnīgāki.
Saistībā ar karstā ūdens atslēgšanu nakts stundās (Puķu ielas 5. nama daļa, ko pārstāv V.Lediņa, ir vieni no nedaudzajiem šādiem «Fortum» klientiem Jelgavā) ne «Fortum», ne arī Zemgales Reģionālās enerģētikas aģentūras speciālistiem nav aptuvenu aprēķinu, cik tāda daudzdzīvokļu māja, kas naktī atsakās no siltā ūdens, varētu ietaupīt. Aģentūras direktore Inga Kreicmane V.Lediņai adresētā vēstulē atzīst, ka vasarā, kad nedarbojas apkure, siltā ūdens piegādes ierobežošana naktī varētu gan dot zināmu ietaupījumu.
Daugavpilī leģionāru slimība neuztrauc
Pērn oktobrī māju pilnvarnieku sapulcē Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes valdes loceklis Juris Vidžis brīdināja, ka, atslēdzot silto ūdeni naktī un tādējādi tam caurulēs atdziestot zem 50 grādiem, palielinās risks saslimt ar visai reto leģionāru slimību. Viņš ieteica pirms karstā ūdens lietošanas notecināt remdeno ūdeni. V.Lediņa domā, ka šādas slimības risks ir ļoti niecīgs un to uzņēmēji aktualizē, lai cilvēki, par spīti zemajai maksātspējai, pēc iespējas vairāk pirktu siltumu. Aptaujātie mediķi no stingra viedokļa šajā jautājumā atturējās.
Līdzīgi kā Puķu ielā 5, Daugavpilī vairumā daudzdzīvokļu māju naktī nav saņemams karstais ūdens. Uzņēmuma «Daugavpils siltumtīkli» valdes loceklis Andrejs Kuzņecovs teic, ka daugavpilieši par leģionāru slimības risku neraizējas. Viņš atzīst, ka mājsaimniecību ietaupījums, naktī silto ūdeni atslēdzot, nav mērīts, taču, viņaprāt, tas nevarot būt diez cik ievērojams. «Aktuālāk būtu pēc iespējas plašāk izvērst daudzdzīvokļu māju siltināšanu,» uzskata uzņēmuma vadītājs. ◆
