Ja viduslaiku māksliniekiem, kas savos darbos iemūžināja elles vīzijas, būtu iespēja nokļūt mūsdienu Jelgavā, iespējams, viņi secinātu, ka tā laika redzējumi ir kā bērna šļupsti pret to «elli», kas rodama šajā pilsētā.
Ja viduslaiku māksliniekiem, kas savos darbos iemūžināja elles vīzijas, būtu iespēja nokļūt mūsdienu Jelgavā, iespējams, viņi secinātu, ka tā laika redzējumi ir kā bērna šļupsti pret to «elli», kas rodama šajā pilsētā. Hieronima Bosha apokaliptiskās ainas un Frančesko Traīni mēra laiku «fotogrāfijas», salīdzinot ar nejēdzībām, nelikumībām, bezatbildību un patvaļu, ko savos darbos «zīmē» ierēdņi, bet akceptē deputāti (un otrādi), ir nevainīgas Ziemassvētku kartiņas.
Par Jelgavas pašvaldībā valdošajiem tikumiem «Ziņas» jau daudzkārt rakstījušas, šoreiz par to, kas notiek ar cilvēku, kas uzdrošinās uzstāties pret «sistēmu» no iekšienes.
Irēnas Auziņas golgātas ceļš iesākās brīdī, kad Jelgavas Dome ar rajona Padomi vienojās par rajona Centrālās bibliotēkas nodošanu pilsētas pašvaldības valdījumā. Viņa par savu godprātīgi pavadīto darba mūžu, par bibliotēkai atdotiem vairāk nekā divdesmit darba gadiem kā pateicību no Domes administrācijas un Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas vadības saņēma pazemojumus, ciniskus apvainojumus un negodīgu izrēķināšanos.
Par to, ka Irēna Auziņa atļāvās brīvi paust savus uzskatus un norādīt uz vadības nesaimniecisku rīcību, viņu, rupji ignorējot darba likumdošanu, padzina no darba. Lai nepieļautu, kāda cita viedokļa (izņemot «oficiālā») pastāvēšanu, Domes administrācijas atbildīgi ierēdņi un Zinātniskās bibliotēkas vadība lika lietā principu, kas savu uzvaras gājienu sāka līdz ar Josifa Visarionoviča režīma iedibināšanos Padomju Savienībā: ir cilvēks, ir problēma, nav cilvēka, nav arī problēmas.
Visbiežāk cilvēki samierinās ar darba devēju nelikumīgu rīcību, jo vienīgais veids, kā aizstāvēt savas tiesības, ir vēršanās tiesā. Un – kā zināms – tiesas procesi var vilkties nebeidzami ilgi. Acīmredzot tieši ar to rēķinājās arī JZB vadītāja A.Nadziņa, kad ar JZB darbinieces E.Misteres starpniecību nolēma «samazināt» direktora vietnieces I.Auziņas štata vietu, ar «līkumu» apejot LR darba likumdošanu. A.Nadziņa tomēr pārrēķinājās: I.Auziņa nesamierinājās ar nelikumību un iesniedza prasības pieteikumu Jelgavas tiesā par atjaunošanu darbā un atbilstošas kompensācijas izmaksu. Tiesā tika pierādīts, ka I.Auziņa atlaista nelikumīgi, kā arī, ka laikā, kad tika «samazināti štati», laikrakstā «Zemgales Ziņas» ievietoti JZB sludinājumi ar darba piedāvājumiem. Kaut arī tiesa nosprieda, ka I.Auziņa atjaunojama darbā, JZB tiesas spriedumu ignorēja. Lietu vēlreiz pēc JZB kasācijas sūdzības iesniegšanas izskatīja Zemgales Apgabaltiesa. Spriedums tas pats: I.Auziņa atjaunojama iepriekšējā amatā, un viņai izmaksājama kompensācija par nelikumīgo piespiedu darba kavējumu. JZB tiesas spriedumu atkal nepilda, tiek iesniegta kasācijas sūdzība Augstākajā tiesā. JZB sūdzība tiek noraidīta, Zemgales Apgabaltiesas lēmums paliek spēkā. Tiesas spriedums nav izpildīts līdz pat šai dienai.
Lai likvidētu «problēmu», JZB direktore kolektīvā veica anketēšanu, kurā tika piedāvāts atbildēt uz jautājumu: vai jūs vēlaties strādāt kopā ar I.Auziņu? Anketas tika izplatītas to darbinieku vidū, kas nevienu dienu nav strādājuši kopā ar I.Auziņu, bet tiem darbiniekiem, ar kuriem I.Auziņa bijusi kopā 21 gadu, anketas netika izsniegtas.
JZB vadība un Domes administrācija acīmredzot uzskata, ka Valsts darba inspekcijas rīkojumi un pat tiesas spriedumi nav viņiem saistoši.
Pēc Nadziņas domām, «tiesa varbūt ir kļūdījusies». Arī darba inspekcijas vadība, Nadziņasprāt, esot kļūdījusies. I.Auziņu bibliotēkas direktore raksturo kā nelīdzsvarotu cilvēku ar stagnātiskiem uzskatiem. A.Nadziņa «Ziņām» pauda: – Ja pavisam godīgi, esmu nākusi pie pilnas pārliecības, ka I.Auziņai bija jāaiziet. Kā mēs tagad redzam, viņas darbā bija daudz kļūdu, nepareizību un muļķību.
Kādas bijušas šīs kļūdas un nepareizības, A.Nadziņa gan sīkāk nepaskaidroja. Savukārt par darba inspekcijas aktā norādītajām nelikumībām attiecībā pret I.Auziņu bibliotēkas vadītāja izsakās kā par «lietvedības rozīnītēm».
I.Auziņa visās tiesu prāvās iztika bez advokāta, jo tam viņai nebija līdzekļu. Savukārt bibliotēkas vadība, lai aizstāvētu savas nelikumības, izmantoja juridiskā biroja pakalpojumus. Tajā pašā laikā viens no iemesliem «štatu samazināšanai» tika minēts līdzekļu trūkums. Cik maksāts advokātam, Nadziņa nevarēja pateikt, jo šī informācija esot «ļoti jāmeklē».
Fakti
1977. gada 14. decembris: Irēna Auziņa sāk strādāt par Jelgavas rajona bibliotēkas vadītāju, vēlāk – par direktori.
1997. gada 1. novembris: Jelgavas Dome un rajona Padome noslēdz līgumu par rajona Centrālās bibliotēkas nodošanu Centrālās zinātniskās bibliotēkas valdījumā
1998. gada 2. janvāris: rajona Centrālā bibliotēka nu jau kā pilsētas 3. bibliotēka nonāk pilnīgā CZB valdījumā. I.Auziņa sāk strādāt par Centrālās zinātniskās bibliotēkas direktores vietnieci.
1998. gada 11. jūnijs: ZB vietniece I.Auziņa kopā ar 3. bibliotēkas darbiniecēm atklātā vēstulē «Zemgales Ziņās» pauž satraukumu par šīs bibliotēkas – vienīgās bezmaksas kultūras iestādes šajā mikrorajonā – iespējamo likvidāciju un piedāvā vairākus konstruktīvus risinājumus pie toreizējā finansējuma. Viens no priekšlikumiem – samazināt līdzekļus Centrālās zinātniskās bibliotēkas uzturēšanai un caurskatīt šīs bibliotēkas izdevumus un štatu sarakstu.
1998. gada 28. jūnijs: Jelgavas pilsētas Centrālās zinātniskās bibliotēkas direktores v.i. E.Mistere izdod rīkojumu par I.Auziņas brīdināšanu par atbrīvošanu no darba sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu.
1998. gada 2. jūlijs: I.Auziņa tiek brīdināta par gaidāmo darba līguma laušanu.
1998. gada 5. septembris: laikrakstā «Zemgales Ziņas» tiek ievietots Centrālās zinātniskās bibliotēkas sludinājums ar darba piedāvājumiem bibliotekāriem ar augstāko un vidējo speciālo izglītību.
1998. gada 9. septembris: laikrakstā «Zemgales Ziņas» tiek ievietots atkārtots Centrālās zinātniskās bibliotēkas sludinājums ar darba piedāvājumiem bibliotekāriem ar augstāko un vidējo speciālo izglītību.
1998. gada 9. septembris: Centrālās zinātniskās bibliotēkas direktore izdod pavēli nr.34 par I.Auziņas atbrīvošanu no amata sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu.
1998. gada 15. septembris: laikrakstā «Zemgales Ziņas» tiek ievietots atkārtots Centrālās zinātniskās bibliotēkas sludinājums ar darba piedāvājumiem bibliotekāriem ar augstāko un vidējo speciālo izglītību.
1998. gada 12. oktobris: I.Auziņa iesniedz Jelgavas tiesā prasību pret Jelgavas pilsētas Zinātnisko bibliotēku par atjaunošanu darbā.
1999. gada 28. janvāris: Jelgavas Dome ar savu lēmumu akceptē Jelgavas Centrālās zinātniskās bibliotēkas nosaukuma maiņu uz Jelgavas Zinātnisko bibliotēku; tiek apstiprināts ZB nolikums.
1999. gada 15. februāris: I.Auziņa iesniedz Jelgavas tiesā papildinājumu pie prasības pieteikuma, kurā lūdz piedzīt no atbildētāja samaksu par piespiedu darba kavējumu par laika periodu no 1998. gada 15. septembra līdz prasības izskatīšanas dienai.
1999. gada 16. jūnijs: Jelgavas tiesa ar savu spriedumu apmierina I.Auziņas prasību par viņas atjaunošanu darbā un piespiedu darba kavējuma samaksas Ls 923,80 apmērā piedziņu no Jelgavas Centrālās zinātniskās bibliotēkas. Bibliotēkas vadība spriedumu nepilda un iesniedz kasācijas sūdzību Zemgales Apgabaltiesā.
1999. gada 8. septembris: Zemgales Apgabaltiesa nospriež atjaunot I.Auziņu darbā par Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas direktora vietnieci; piedzīt no Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas par labu I.Auziņai samaksu par piespiedu darba kavējumu Ls 1195,60, no Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus, no Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas valsts labā valsts nodevu Ls 104,89. Bibliotēkas vadība tiesas spriedumu nepilda un iesniedz LR Augstākajā tiesā kasācijas sūdzību.
1999. gada 9. septembris: ZB direktore A.Nadziņa izdod pavēli nr.42, saskaņā ar kuru ZB direktores vietniecei tiek piešķirts atvaļinājums no š.g. 9. septembra līdz š.g. 6. oktobrim.
1999. gada 6. oktobris: I.Auziņa pieprasa ZB direktorei A.Nadziņai uzrādīt pavēli par viņas atjaunošanu darbā saskaņā ar tiesas lēmumu. A.Nadziņa pavēli atsakās uzrādīt.
1999. gada 7. oktobris: ZB direktore A.Nadziņa izdod rīkojumu nr.19: «Sakarā ar Jelgavas ZB reorganizāciju un darbības optimizāciju uz laiku līdz 1999. gada 8. novembrim pārvietot direktora vietnieci I.Auziņu uz citu darba vietu – bibliotēku «Pārlielupe» –, saglabājot I.Auziņai direktora vietnieces amatu.» Pavēle par I.Auziņas atjaunošanu darbā viņai netiek uzrādīta; rīkojumā nav minēts un I.Auziņai netiek arī uzrādīts ZB direktora vietnieces darba pienākumu saraksts; pārcelšana notiek bez I.Auziņas rakstveida piekrišanas, tādējādi ignorējot darba likumdošanu.
1999. gada 7. oktobris: ZB direktore A.Nadziņa paziņo ZB direktores vietniecei I.Auziņai, ka sakarā ar bibliotēkas «reorganizāciju un darbības optimizāciju» no š.g. 8. novembra tiks būtiski mainīti viņas darba līguma nosacījumi – viņa tiks pārcelta darbā par bibliotekāri bibliotēkā «Pārlielupe», tiks samazināta alga, kā arī attiecīgi mainīti darba pienākumi un citi darba nosacījumi.
1999. gada 25. oktobris: Zemgales reģionālās Valsts darba inspekcijas vadītājs V.Dūms Jelgavas Zinātniskās bibliotēkas vadītājai A.Nadziņai iesniedz aktu – rīkojumu nr.115-99-68, kurā konstatēts, ka pretēji darba likumdošanai un ignorējot tiesas spriedumu, ZB direktore A.Nadziņa nav atjaunojusi I.Auziņu darbā noteiktajā kārtībā; ignorēts LR DLK
26. pants, saskaņā ar kuru A.Nadziņai nebija tiesību I.Auziņu pārcelt darbā par bibliotekāri.
1999. gada 26. oktobris: ZB direktores vietniece Dz.Punga izdod pavēli par I.Auziņas atjaunošanu ZB direktores vietnieces amatā no 1999. gada 9. septembra; ar šo pašu pavēli ZB direktores vietniecei I.Auziņai tiek piešķirts atvaļinājums no š.g. 9. septembra līdz 6. oktobrim.
1999. gada 29. oktobris: Jelgavas Domes priekšsēdētājs U.Ivans atbildes vēstulē I.Auziņai paskaidro, ka, pārbaudot ZB direktores rīcību sakarā ar I.Auziņas atlaišanu no darba, «nav konstatēti pārkāpumi, kas liecinātu, ka direktore pārsniegusi savas pilnvaras vai nav pildījusi tiesas spriedumu». U.Ivans uzskata: tas, ka ZB direktore A.Nadziņa, ignorējot tiesas spriedumu, nav izdevusi pavēli par I.Auziņas atjaunošanu darbā, I.Auziņas kā darba ņēmēja intereses neskar un ir tikai «procedūras jautājums». U.Ivans (pretēji ZB štatu sarakstā noteiktajam) norāda: I.Auziņa nepareizi uzskata, ka ZB direktorei var būt tikai viens vietnieks. Pretēji Valsts darba inspekcijas vadītāja V.Dūma konstatētajam, U.Ivans uzskata, ka, A.Nadziņai pārceļot I.Auziņu darbā par bibliotekāri, LR darba likumdošana nav pārkāpta.
1999. gada 4. novembris: LR Augstākās tiesas senatoru kolēģija, izskatot Jelgavas ZB kasācijas sūdzību, konstatē, ka iepriekšējie tiesu lēmumi atbilst pastāvošajām tiesvedības normām un nolemj kasācijas tiesvedību lietā izbeigt.
1999. gada 5. novembris: Zinātniskās bibliotēkas direktora vietniece Dz.Punga izdod pavēli nr.53 par papildatvaļinājuma piešķiršanu ZB direktores vietniecei I.Auziņai no š.g. 8. novembra līdz 22. novembrim.
1999. gada 22. novembris: ignorējot darba likumdošanu un tiesas spriedumus, I.Auziņa tiek pārcelta darbā par bibliotekāri.
