Vakar Jelgavas pilī prezentētā grāmata «Labas lauksaimniecības prakses nosacījumi Latvijā» ir Latvijas un Dānijas kopprojekts – izdevums, kas uzskatāms par soli ceļā uz Eiropas Savienību.
Vakar Jelgavas pilī prezentētā grāmata «Labas lauksaimniecības prakses nosacījumi Latvijā» ir Latvijas un Dānijas kopprojekts – izdevums, kas uzskatāms par soli ceļā uz Eiropas Savienību.
Grāmatā ir ietverti nosacījumi, kas palīdzēs īstenot ES nitrātu direktīvas pieprasījumu – novērst ūdens piesārņošanu ar nitrātiem, kas nāk no lauksamniecības avotiem. Viena daļa grāmatā atrodamo nosacījumu jau ir ietverti Latvijas likumos, otra daļa ir tādi, kas drīz būtu jāiekļauj, lai lauksaimniecība varētu attīstīties, nekaitējot videi, bet trešā daļa saistīta ar nākotnes vīzijām.
– Šis ir mācību līdzeklis mums visiem, kas strādā ar zemi, – raksturojot grāmatu, sacīja kopprojekta Latvijas puses vadītājs LLU mācību prorektors Pēteris Bušmanis. Savukārt projekta vadītājs no Dānijas puses Henigs L.Fogeds pauda, ka grāmatas izveidošana ir prasījusi vairāk laika, nekā bija plānots, bet tas tāpēc, ka abas puses izdevumā gribēja iekļaut pēc iespējas vairāk un labāk formulētu nosacījumu.
Grāmatas saturs uzskatāms par praktiskās lauksaimniecības darbības vadlīnijām, kuras zemnieki pildītu brīvprātīgi, bet pakāpeniski šiem nosacījumiem vajadzētu transformēties un iegūt likuma spēku.
Iepazīstinot klātesošus ar grāmatas saturu, P.Bušmanis uzsvēra, ka tajā lietotā terminoloģija ir ļoti vienkārša un saprotama, ir ierobežots zinātnisko terminu lietojums, saturs formulēts vairāk pozitīvi nekā negatīvi, tajā pastāstīts ne tikai tas, kas lauksaimniekiem būtu jādara, bet arī kāpēc. Izdevumā vienlīdz nozīmīgi ir gan sociālie un ekonomiskie, gan arī vides nosacījumi.
Lai nākotnē varētu kontrolēt šo nosacījumu izpildi, ir paredzēti likumdošanas, konsultatīvie un finansiālas ietekmēšanas pasākumi. Kā skaidroja H.L.Fogeds, finansu ietekmēšana varētu izpausties, piemēram, subsīdiju un atvieglotu kredītu piešķiršanā tiem, kas šos nosacījumus pilda.
Grāmatas prezentāciju pagodināja arī Dānijas vēstnieks Latvijā Ole Haralds Lisborgs. Viņš izteica patiesu prieku par Dānijas un Latvijas sadarbību un atzina, ka projekts ir pierādījums Dānijas vēlmei palīdzēt Latvijai ceļā uz Eiropas Savienību. Vēstnieks minēja, ka, kopš Latvija atguvusi savu neatkarību, Dānija ir ieguldījusi ap 60 miljoniem latu, palīdzot mūsu valstij. viņš pauda, ka Eiropas Savienības valstīs, ražojot produkciju, tiek domāts arī par vides tīrību, tāpēc ir svarīgi grāmatā minētos nosacījumus ieviest dzīvē.
Latvijas Zemnieku federācijas viceprezidents Modris Jansons, vērtējot izdevumā apkopoto, sacīja, ka grāmata ir padomu krājums, kas palīdzēs zemniekam savus līdzekļus izlietot pareizajā virzienā, neizdarot aplamības.
No 7 tūkstošiem latviešu valodā izdoto eksemplāru 4 tūkstoši tiks nodoti Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centram.
