Vai līgumiskajai mantojuma tiesībai ir priekšroka pret testamentāro mantošanu? – Latvijas Civillikums paredz trīs mantošanas veidus – mantojuma līgumu, testamentu un mantošanu pēc likuma.
Vai līgumiskajai mantojuma tiesībai ir priekšroka pret testamentāro mantošanu?
– Latvijas Civillikums paredz trīs mantošanas veidus – mantojuma līgumu, testamentu un mantošanu pēc likuma. Visu triju mantošanas pamatu secība norādīta CL 389. panta 3. daļā, proti, prioritāte ir mantojuma līgumam. Ja tāda nav vai līgums neaptver visu mantojumu, otrā prioritāte ir testamentam. Ar testamentu var novēlēt to mantu vai mantas daļu, kas nav ietverta mantojuma līgumā, vai arī tad, ja šāda mantojuma līguma vispār nav. Ja nav nedz mantojuma līguma, nedz testamenta vai arī testaments (vai līgums) neaptver visu mantojuma atstājēja mantu, iestājas mantošana pēc likuma. Mantošana pēc likuma iestājas arī tad, ja testamentārais mantinieks mantojumu nepieņem un šis mantojums nav paredzēts citai testamentā nosauktai personai (līdzmantinieks, substitūts, pēcmantinieks). Ja tiesa atzīst mantojuma līgumu likumā paredzētos gadījumos par spēkā neesošu vai arī testamentu par tādu, kas nevar stāties spēkā, un tiesisku spēku neatgūst arī agrāk sastādīts testaments, iestājas mantošana pēc likuma.
Vai dzīvokļu īpašnieku kooperatīvs var mantot sava mirušā biedra atstāto mantu, tai skaitā kooperatīvo dzīvokli?
– Saskaņā ar Civillikuma 385. pantu noteikts, ka mantot spēj arī juridiskas personas, proti, juridiskās personas var mantot tikai uz testamenta vai mantojuma līguma pamata. Juridiska persona ir tiesīga pieņemt vai atraidīt mantojumu.
Tātad, ja mantojuma atstājējs nav atstājis mantojuma līgumu vai testamentu, kurā būtu devis rīkojumu rīkoties ar viņa mantu nāves gadījumā, par mantojuma novēlēšanu kooperatīvai sabiedrībai, tad tā nevar būt par mantinieci. Ja nav mantojuma līguma vai testamenta, likumīgās mantošanas ceļā mantot var laulātais, radinieki un adoptētie. Ja tādu nav, mantojumu atzīst par bezsaimnieka mantu un tā piekrīt valstij.
Divu dalībnieku SIA nomira viens dalībnieks. Uz mirušā dalībnieka daļu ir apstiprināts mantinieks. Vai tas ir pamats uzņemšanai sabiedrības dalībniekos?
– Kad nomirst uzņēmējsabiedrības dalībnieks, mantojuma kopībā (mantiskās tiesības un pienākumi) neietilpst mantojuma atstājēja tiesības, kurām piekrīt ar mantojuma atstājēju saistīts personisks raksturs un kuras izbeidzas ar mantojuma atstājēja nāvi (piemēram, ja farmaceitiska virziena sabiedrībā mirušais dalībnieks bija farmaceits, tad mantinieks, kuram nav attiecīgas izglītības, nevar prasīt, lai viņu uzņemtu par sabiedrības dalībnieku). Turklāt, ja sabiedrības statūtos (līgumā) nav noteikts, ka šāda daļas mantošana ir par pamatu mantinieka uzņemšanai sabiedrības dalībnieku skaitā, tad uzņemšana vai neuzņemšana ir atlikušā dalībnieka kompetencē.
Ēriks Vēveris,
tālrunis 9438468
