Angļu kolonizatori, pošoties militārā ceļā apgūt Ķīnu, opiju izmantoja kā vienu no «bioloģiskajiem» ieročiem.
Angļu kolonizatori, pošoties militārā ceļā apgūt Ķīnu, opiju izmantoja kā vienu no «bioloģiskajiem» ieročiem. Ķīnieši tik ļoti pierada pie narkotiku radītā dulluma, ka tas gandrīz noveda pie diženās valsts sabrukuma. Nesen klajā nākušajā Eiropas Savienības Narkotiku un narkomānijas pārraudzības centra ziņojumā paustie skaitļi gan nerada aizdomas par tuvojošos sabrukumu, tomēr bažas raisa gan.
Eiropas Savienības kopienas valstīs dzīvo 375 miljoni iedzīvotāju, un no to kopējā skaita 5 miljoni ir pamēģinājuši lietot heroīnu, kas pieskaitāms pie stiprajām narkotikām, bet 40 miljonu iedzīvotāju ir nobaudījuši marihuānu.
Līdzīgi Jelgavas Domei, kas nesen pieņēma lēmumu par alkoholisko dzērienu tirdzniecības ierobežošanu naktī, tādējādi rūpējoties par līdzpilsoņu veselību, arī ES komisiju darboņi ne mazums laika pavada, lauzot galvas, kur ir novelkama robeža starp legālajiem un nelegālajiem apdullināšanās produktiem. Atklāts ir jautājums, cik liela jēga ir nelegālo narkotiku, legālā alkohola un psihoaktīvo medikamentu nodalīšanai, jo visas šīs vielas ir bīstamas dzīvībai. Pie tam ļoti bieži nelegālā kokaīna lietošana saistīta ar legālā alkohola patērēšanu. Katru gadu aizvien aktuālāka kļūst problēma par metodes izstrādi, kā izolēt, palīdzēt un atradināt narkomānus no pašus iznīcinošās kaites. Pašlaik skaidrs esot tikai viens: ir jādarbojas palīdzības principam, nevis sodam. Daudzās ES valstīs tiek ierīkoti īpaši palīdzības kabineti, kur narkomāni var saņemt šļirces, bet ārstēšanās procesā mediķis no narkotikām atkarīgajam cilvēkam līdzīgi zālēm var parakstīt pat heroīnu. Palīdzības princips vairākās ES valstīs darbojas pat kriminālajā sfērā – par mazākiem likumpārkāpumiem narkomāni netiek sodīti. Līdzās kriminālnoziegumiem, kuros nereti tiek iesaistīti narkomāni, intravenozo narkotiku lietotāji ļoti bieži ir arī infekciju slimību pārnēsātāji un savu bēdu brāļu inficētāji. Spānijā viena trešdaļa no heroīna šļircinātājiem sirgst ar AIDS vīrusu. Tāpat daudzi inficējas ar hepatītu B un C. Sevišķi izplatītas šīs slimības esot cietumos.
Lielāka uzmanība ES valstīs ir veltīta opija un mazgadīgajiem heroīna lietotājiem, izstrādājot dažādas terapijas programmas. Iesīkstējušo narkomānu skaits saskaņā ar ziņojumu svārstās no 1 līdz 1,5 miljoniem. Tas gan neesot saistīts ar to, ka jauni cilvēki vairs nepievērstos narkotiku lietošanai, bet gan ar samērā lielo mirstību narkomānu vidē. Pārrēķinot narkomānu īpatsvaru uz kopējo iedzīvotāju skaitu, visvairāk narkotiku lietotāju dzīvo Luksemburgā, Itālijā un Lielbritānijā. Britu salu pusaudži vecumā no 15 līdz 16 gadiem pārspēj savus vienaudžus citās ES valstīs arī marihuānas lietošanā. Lielbritānijā «zālīti» šajā vecuma grupā pamēģinājuši 40 procenti pusaudžu, savukārt Nīderlandē, kur likums pret narkotikām ir samērā liberāls, marihuānas pieredzi guvuši 30 procenti. Marihuānas lietotāju skaits īpaši palielinājies deviņdesmitajos gados, un pašlaik tās lietošana daudzās ES valstīs drīzāk tiek uzskatīta par normālu, nevis par kaut ko ārkārtēju. Tieši marihuānu nobaudījušo skaits ir viens no pašiem draudošākajiem, jo bieži vien tas ir pirmais solis uz nākamo, stiprāko narkotiku pakāpi. Ziņojumā redzams, ka pēdējos gados īpaši augusi sintētisko narkotiku, sevišķi amfetamīna, lietošana. Tas aizvien iecienītāks kļūst arī Latvijā. Protams, grūti pateikt, kuru vietu ieņem Latvija raibajā ES saimē narkotiku lietošanas ziņā, tomēr ir skaidrs, ka tā nav pēdējā.
