Zemkopības ministrija ir spērusi pirmo soli Latvijas lauksaimniecības racionalizēšanā. Par to liecina ministrijas izstrādātā un valdības apstiprinātā Lauksaimniecības attīstības 2000. gada programma.
Zemkopības ministrija ir spērusi pirmo soli Latvijas lauksaimniecības racionalizēšanā. Par to liecina ministrijas izstrādātā un valdības apstiprinātā Lauksaimniecības attīstības 2000. gada programma. Katrā ziņā tajā vismaz daļēji ir atbildēts uz jautājumu, ko nākamgad sēt un stādīt, ar kādu lopkopības nozari nodarboties. Protams, būtu bijis labāk, ja šī programma parādīto pirms dažiem mēnešiem, taču teiksim ministrijai lielu paldies arī par to, ka tā nepalika nesagatavota, piemēram, līdz nākamā gada maijam.
Izvirzot Latvijas lauksaimniecības avangardā piensaimniecību kā prioritāru nozari 2000. gadā, ministrija un valdība kopumā ir «iesējusi» vismaz vienas nozares perspektīvas turpmākajos gados, jo programmā ir uzsvērtas piensaimniecības eksporta palielināšanās iespējas, kas, cerams, tiks realizētas ne tikai nākamgad, bet arī ilgākā laika posmā.
Latvijas Lauksaimniecības politikas lielākais trūkums bija prioritāro nozaru definēšana. Šī vilcināšanās radījusi zaudējumus ne tikai valsts lauksaimnieku saimnieciskajā darbībā, bet daudziem Latvijas zemniekiem arī racionālas agrārās saimniekošanas izpratnē. Vēl pirms dažiem gadiem Latgalē zemnieki mocījās ar linu audzēšanu, pareizāk sakot, to realizēšanu. Vēl šobaltdien pilnībā nav sagrauts infantilais mīts par Latgali kā par linu audzēšanas novadu.
Latvijas agrārajai politikai jau kopš neatkarības atgūšanas ir raksturīgs pragmatisma deficīts, daudzas lietas tiek darītas jaunlatviešiem raksturīgā nacionālpatriotiskā eiforijā, neņemot vērā tirgus ekonomikas apstākļus un globālās tendences.
Mēs ļoti mīlam dainas, taču nevajadzētu varbūt visiem spēkiem censties audzēt tieši tās lauksaimniecības kultūras, kuras apdziedātas tautasdziesmās. Situācija ir tāda, ka makroekonomiskie procesi spiež izvērtēt nacionālo saimnieciskās darbības identitāti. Vai arī šodien mēs varam apgalvot, ka latvieši ir arāju tauta? Bet kur tad paliek pārstrādes rūpniecība, tekstilrūpniecība, apkalpojošā sfēra un tranzīts? Tad jau vajadzētu kolektīvi sacerēt dainas arī par šīm nozarēm.
Lai realizētu plānoto eksporta potenciālu, lauksaimniekiem ir daudz darāmā. Pirmām kārtām jāpasteidzina veterināro un fitosanitāro normu līmeņa izlīdzināšana atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Starp citu, šo neatbilstību normatīviem Eiropas Komisija pārmet visām desmit kandidātvalstīm. Tā ka vismaz pagaidām mums ir iespēja aizsteigties pārējiem priekšā. Otrais darāmais darbs būtu iekarot stabilu noieta tirgu.
Lai gan piensaimniecība ir vienīgā Latvijas lauksaimniecības nozare, kas spējusi izpildīt Eiropas Savienības noteiktās kvotas, tomēr ne visiem piensaimniecības uzņēmumiem ir iespēja lepoties ar labiem finansiālajiem rādītājiem. Piemēram, Rēzeknes Piena konservu kombināts, kuram šogad tiek prognozēti 450 000 latu lieli zaudējumi, ļoti cieta pērnā gada Krievijas augusta krīzes rezultātā.
Tomēr nav ļaunuma bez labuma: uzņēmums pārvērtē eksportu uz Rietumiem, atrodot tik eksotisku produkcijas pircēju kā Beninu Āfrikā. Patlaban tiek pētīts Ēģiptes tirgus, kas ir liels un ļoti perspektīvs.
Taču, kā jau minēju, piensaimniecībai ir plašas attīstības iespējas. Zemkopības ministrija sola, ka nākamgad piena ražošana visos tās posmos tiks organizēta atbilstoši eksporta tirgus prasībām gan sortimenta, gan kvalitātes ziņā. Paredzams, ka arī tiks veicināta speciālo piena ražošanas saimniecību izveidošana un attīstība, kā arī piena pārstrādes uzņēmumu ražošanas modernizācija.
Iepriekšteiktais tomēr nenozīmē, ka visiem Latvijas lauksaimniekiem vajadzētu sākt nodarboties ar piensaimniecību. Tā gluži nav. Nākamā gada attīstības programmā par perspektīvām lauksaimniecības nozarēm ir nodēvētas arī cūkkopība, graudkopība, putnkopība, kartupeļu ražošana, dārzkopība, augļkopība, cukura ražošana un biškopība. Tā ka vismaz šo nozaru pārstāvjiem nevajadzētu mest plinti krūmos, jo beidzot mums ir zināma skaidrība valstiskā līmenī, ko īsti gribam atbalstīt un ko ne.
