Eksperti un amatpersonas no valsts pārvaldes, tiesībsargājošām iestādēm, NVO, kā arī ārvalstīm piektdien diskutēs par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) institucionālo attīstību – neatkarības un atbildības stiprināšanas modeļiem. Lieliski! Varbūt beidzot arī korupcijas apkarošanas lauciņš tiks sakārtots. Bet patiesībā es īpaši neredzu jēgu šādiem ekspertu disputiem un domapmaiņām par KNAB stiprināšanu un neatkarības palielināšanu, kamēr šī iestāde drūp no iekšpuses. Un drūp pa visām iespējamām šuvēm un ielāpiem, ko 12 gadu laikā mēģināts KNAB uzlikt.
Negribas gluži pavisam noniecināt korupcijas apkarotāju paveikto, jo šo gadu laikā izskaitļots un pieķerts gana daudz blēžu. Arī pietiekami augsta ranga amatpersonu, no kuriem daži pat nokļuvuši «valsts maizē». Un tomēr visus šos gadus KNAB vajā tāds kā nelaimju rēgs, īpaši pēdējā laikā – vairāk dzirdam par savstarpējiem kašķiem un nemitīgām atlaišanām, rājieniem, pazemināšanām amatos un nu jau neskaistāmiem tiesas procesiem. Protams, publikai tas ir gards kumosiņš – pavīpsnāt par kārtējiem KNAB vadības strīdiem, kas pārsvarā gadījumu atrod vieglu ceļu arī uz mediju pirmajām lapām. Un kā nu ne, ja šefs jau atkal atlaiž padoto, bet premjers vai tiesa pēc kāda laika šo atkal atjauno amatā. Un vēl piespriež samaksāt kompensāciju, kuru, starp citu, no saviem nodokļiem sedzam mēs – sabiedrība.
Bet kas no tā visa tiek KNAB ar skaisto devīzi «Gods pār varu»? Šķiet, tikai sabiedrības nievas un izsmiekls – redz, atkal jau tam KNAB emblēmā attēlotajam ērglim spalvas pa gaisu vien lido!
Tādēļ rosinu politiķus izbeigt bezjēdzīgās darba grupu un komisiju sēdes un diskusijas par KNAB stiprināšanu, bet tā vietā politiski drosmīgi pilnībā reorganizēt šo iestādi, likvidējot pašreizējo un radot jaunu, kurā vairs nestrādātu cilvēki, kas nespēj savas cilvēciskās antipātijas atstāt aiz darbavietas durvīm, un veltīt spēkus profesionālai cīņai ar valsts nozadzējiem. Diemžēl patlaban ērglim tas knābītis pavēries kā pirmsnāves agonijā un nadziņi pavisam aplūzuši. Un ir sajūta – blēžiem vairs pat nav īsti iemesla no tā novārdzinātā putna baidīties… ◆
