Prātīgi sastādīti līgumi ar mājas apsaimniekotājiem, efektīva mājas dzīvokļu īpašnieku kopējo lēmumu pieņemšana, nesakoptie un automašīnu pārpildītie daudzdzīvokļu namu pagalmi, cīņa ar komunālo maksājumu parādniekiem, godīgāka komunālo pakalpojumu uzskaite – tik dažādi jautājumi tika cilāti otrdienas vakarā Zemgales Nevalstisko organizāciju centrā, kur, Pārlielupes iedzīvotājas Teklas Žabovas aicināti, sapulcējās 15 māju pilnvarnieki un aktīvākie dzīvokļu īpašnieki. Sanākušie nolēma, ka apspriežamo jautājumu ir tik daudz un varētu pulcēties divas reizes mēnesī.
«Mūsu mērķis nav pārvilināt kādu mainīt mājas apsaimniekotāju, nav domāts kādu pierunāt veikt siltināšanu. Negribam lieki strīdēties, kā tas nereti ir māju dzīvokļu īpašnieku sapulcēs. Taču mums varētu būt daudz kopīgu jautājumu, kuru risināšanā der dalīties pieredzē un kopīgi atrast labāko,» sapulcējušos uzrunājot, teica topošās biedrības iniciatīvas grupas dalībnieks Ēriks Indriksons, kuram pirmajam deva vārdu pasākuma rīkotāja Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas valdes priekšsēdētāja jelgavniece Tekla Žabova.
Sapulcējušies, iepazīstinot ar sevi, klāstīja arī savu māju problēmas. Kā viens no satraucošākajiem jautājumiem iezīmējās attiecības ar zemes īpašniekiem. Proti, Jelgavā apmēram desmitā daļa daudzdzīvokļu namu atrodas uz privātas zemes, kas dažkārt tā sarežģī dzīvi, ka nākas iet uz tiesu. «Man nejauši kļuva zināms, ka mūsu 125 dzīvokļu mājā Neretas ielā 10 viens no dzīvokļu īpašniekiem grasās izpirkt no privātīpašnieka sava dzīvokļa zemes domājamo daļu. Es nesaprotu, kā tas var būt iespējams,» atzina pilnvarniece Vineta Ģenderte, kas savus pienākumus attiecībā pret 45 dzīvokļiem veic sabiedriskā kārtā bez kādām mājas apsaimniekotāja kompensācijām.
Līvānos un Jēkabpilī – kārtība
Runājot par namu pagalmiem, Puķu ielas 3. mājas pilnvarnieks Valdis Grīnbergs minēja, ka Līvānos un Jēkabpilī šī problēma ir atrisināta. «Tur pagalmi ir daudz labākā kārtībā. Kāpēc pie mums tā nevar būt?» retoriski jautāja V.Grīnbergs. Kopā ar blakus mājas pilnvarnieci Valdu Lediņu viņš arī norādīja uz siltumpunktu regulēšanas problēmām.
Par svarīgu problēmu klātesošie atzina grūtības komunicēt ar vienaldzīgajiem dzīvokļu īpašniekiem, kas tos bez kādiem nodokļiem izīrējuši citiem un paši ilgāku laiku pat nav rādījušies. Tika atzīts, ka nevajadzētu pieļaut, ka par dzīvokli neviens īsti neatbild.
Sarunās tika salīdzinātas dažādu namu apsaimniekotāju cenas, kā arī iespējas pašiem nepastarpināti un izdevīgāk saņemt kādu pakalpojumu.
Individuālā siltināšana ir reālāka
Runājot par aktuālo energoresursu efektīvu izmantošanu, pensionētais Zemgales Plānošanas reģiona vadītājs Raitis Vītoliņš aicināja pievērsties dzīvokļu individuālai siltināšanai. «Jelgavā ir vairāk nekā 450 daudzdzīvokļu māju, no tām siltinātas tikai labi ja 20. Šaubos, ka tuvākajā laikā to izdosies paveikt plašākā mērogā. Taču katrs savā dzīvoklī mēs varam siltināt paši,» teica R.Vītoliņš. «Ziņām» viņš piebilda, ka siltināšanu veicis pats savām rokām un tā vienai istabai izmaksājusi ap 150–200 eiro.
Attīstot šo ideju tālāk, R.Vītoliņš atzīst, ka taisnīgākai siltuma apmaksas sadalīšanai starp iedzīvotājiem vajadzētu izmantot alokatorus jeb radiatoram piestiprinātu elektronisku iekārtu. Viņaprāt, siltuma patēriņa individuāla uzskaite veicinātu īpašniekus dzīvokļus siltināt. Pēc R.Vītoliņa veiktās aptaujas, viena radiatora aprīkošana ar alokatoru 2014. gadā izmaksāja 102 eiro. To klātesošie vērtēja kā diezgan augstu cenu, kas prasa papildu skaidrojumus. Informācija Jelgavas NĪP mājas lapā liecina, ka kopš 2009.–2010. gada apkures sezonas vismaz 12 Jelgavas mājās alokatori jau darbojas. Teorētiski tā vien tiek ieekonomēts 30 procentu siltuma, bet, individuāli papildus siltinot, pat 70 procentu.
Sapulces dalībnieki atzina, ka R.Vītoliņa ieteiktais problēmas risinājums būtu atsevišķas sapulces vērts. Nākamā tikšanās plānota 3. februārī pulksten 17. Tad arī paredzēts apspriest biedrības nosaukumu un ievēlēt valdi. ◆
