Optimists neesmu, bet pesimismam arī nav pamata, atzīst SIA «Signum» valdes priekšsēdētājs Vitālijs Upenieks, ievadot 52. gadu, kopš Jelgavā tiek ražotas ceļa zīmes.
«Esi redzams, būsi dzīvs,» sveicina pieredzes bagātais atstarojošo materiālu eksperts. No krīzes bedres gan uzņēmumam palīdzēja izkāpt tā otra specialitāte – metālapstrādes pakalpojumi. 2007. gadā par pusmiljonu eiro iegādātais lāzergriezējs nodrošināja pasūtījumu, piecus gadus griežot spārnus vēja ģeneratoriem Dānijas tirgum. «Nopirkt iekārtu ir tas vieglākais, pēc tam tai ir jānodrošina darbs. Gājām uz baznīcu, likām svecīti pateicībā par to, ka krīzē spējām to noslogot pat trijās maiņās!»
«Krāsniņas» karavīriem
Uzņēmums atkal ir liela pirkuma priekšā. Lāzers ļauj griezt pat 12 milimetru biezu metālu, savukārt pirms desmit gadiem iegādātā locīšanas iekārta šodienas prasībām līdzi netiek un spēj locīt tikai trīs milimetru biezu materiālu. Tāpēc V.Upenieks noskatījis locīšanas iekārtu 185 tūkstošu eiro vērtībā, kuru Jelgavā plānots piegādāt aprīlī. Iekārta daļēji tiks pirkta par 2013. gadā nopelnīto, kad «Signum» apgrozījums uzkāpa līdz 2,5 miljoniem eiro. Pērn apgrozījums bijis mazāks. «Saruka pasūtījumu skaits. Iepirkumu konkursos biežāk vinnē firmas ar mazākām izmaksām, tādas, kurām nav jānopūlas ar kvalitātes vadības sistēmas uzturēšanu,» uzskata V.Upenieks. «Konkursi ir mūsu sūri grūtā ikdiena. Uzņēmums mēnesī var saražot 5000 ceļa zīmju, bet to nevienam Latvijā nevajag! Mums jānodrošina piecu gadu garantija, bet mūsu vecās ceļa zīmes tautsaimniecībai dod milzīgu ieguvumu, jo ceļmalās labi darbojas aizvien. Salīdzinājumam – padomju laikā Jelgavā ražotajām ceļa zīmēm bija tikai divu gadu garantija.»
V.Upenieks, kurš nevar žēloties par uzņēmuma uzvarām valsts iepirkumu konkursos, uzsver, ka «Signum» stiprā puse ir konkursi ar augstām kvalitātes prasībām, ko apliecina sertifikātu garā rinda pie viņa kabineta sienas. «Līdz šim svarīgākais klients «Latvijas auto ceļu uzturētājs» plāno ceļa zīmju ražošanai Daugavpilī vairāk pievērsties pats, nekā šo pakalpojumu pirkt no ārpuses. Vai viņiem vajadzētu ar to nodarboties? Manuprāt, vajadzētu vairāk strādāt, lāpot bedres un beidzot sākt mazgāt mūsu uzstādītās ceļa zīmes!» Tirgus spiests, uzņēmums vēlas pastiprināt «spiedienu» uz tām pašvaldībām, kas grib sakārtot savas norāžu sistēmas.
Masīvā lāzera iekārta spēj vienlīdz filigrāni izgriezt gan pirksta resnuma metāla detaļas, gan inovatīvus modes aksesuārus – metāla tauriņus, kurus, kā atklāj «Signum» konstruktors Ēriks Timofejevs, uzņēmums vēlas patentēt. Pateicoties šai iekārtai, gadu mijā Jelgavā tapa 24 tūkstoši ar svecēm uzsildāmu metāla «krāsniņu». Būtībā tās ir atjautīgi izgrieztas un izlocītas vienkāršas metāla plāksnītes, uz kurām konservus ēšanai misijās gatavos NATO karavīri. Pašlaik ražotnē valda nosacīts klusums – tā kā pasūtījumiem lielākoties ir sezonāls raksturs, ziemas mēnešos «Signum» izmanto tikai 5–30 procentus jaudas.
Neizdevīgi ilgi
«Mūsu ražotās ceļa zīmes ir tik riebīgi labas, ka vēl šodien kalpo pat 1999. gadā uzliktās. Zars, uz kura sēžam, ir mūsu pašu aizzāģēts,» pusnopietni nosaka V.Upenieks. Tajā pašā laikā viņš cenšas uzrunāt «Latvijas valsts ceļus» sākt piemērot mūsdienīgo prizmatisko atstarojošo materiālu, kas padara ceļa zīmes ievērojami labāk saskatāmas, turklāt vienlīdz labi vieglās automašīnas vadītājam kā kravas auto šoferim. Kopš deviņdesmito gadu beigām Jelgavā atstarojošo materiālu vairs neražo, jo tehnoloģijas aizsteidzās jelgavniekiem pa priekšu, tāpēc «Signum» to iepērk no daudznozaru ražošanas globālā giganta «3M». No mikrolodītēm veidotā atstarojošā materiāla ēra līdz ar to palika pagātnē.
V.Upenieka centienus izkarot nākotni ceļa zīmēm, kurās iestrādāti LED elementi, Ceļu satiksmes un drošības direkcija nocirtusi saknē, norādot, ka tas būtu pretrunā Eiropas ceļa zīmju konvencijai. Taču šādas ceļa zīmes palīdz regulēt satiksmi Lietuvā un citviet. Ar LED kontūrām izzīmētie elementi ievērojami uzlabotu drošību pie gājēju pārejām, izglītības iestādēm. «Nolēmu, ka ar vējdzirnavām necīnīsimies. Inovācijas piedāvājām, bet pagaidām jāpaliek pie prizmatiskā materiāla, kurš arī ievērojami palielina drošību, jo ar to apstrādātas ceļa zīmes var pamanīt no divreiz platāka leņķa un atstarojuma intensitāte ir gandrīz trīsreiz lielāka, nekā prasa standarts,» slavē V.Upenieks.
«Prizmatisko materiālu lieto Igaunijā un Lietuvā, bet mēs pie uzlabojumiem tiksim kārtējo reizi ar dažu gadu nobīdi. Latvijā ir problēmas ar lēmumu pieņemšanu. Varbūt tas zināmā mērā būtu politisks lēmums, bet, tā kā tas saistīts ar satiksmes drošību un cilvēku dzīvībām… Diemžēl to, ka slidens ceļš ir slidens, pie mums atzīst tikai tad, kad notikusi avārija. Šo attieksmi pierāda arī fakts, ka ceļa zīmes un signālstabiņus pie mums nemazgā nekad, bet Austrijā nofilmēju, kā, pat neizkāpjot no transportlīdzekļa, ar augstspiediena mazgātāju elementāri var notīrīt zīmes.» Pircēji nav atrasti arī «Signum» piedāvātajai čehu autoceļu bedrīšu lāpīšanas iekārtai, kas strādā ar bezšuvju metodi. Tās bez rezultātiem piedāvātas pašvaldībām, autoceļu uzturētājam.
Ķīnieši rīkojas
«Šodien vairs nepietiek, ja darbinieks spēj pacelt dzelzs gabalu, vajag, lai viņam piemistu izpratne. Grūti atrast cilvēkus, kuri spēj pārvaldīt sarežģītākas iekārtas. Turklāt perfekti jāzina angļu valoda, bet kurā arodskolā labā līmenī sagatavo operatorus ar labām angļu valodas zināšanām? Negribu, lai manu pusmiljona vērto iekārtu viens idiots sabeidz piecu minūšu laikā. Uzņēmēja iekārtām nav jābūt izmēģinājumu lauciņam, ar mācīšanu jānodarbojas izglītības sistēmai,» akmeni izglītošanās jomā met V.Upenieks.
«Jāatzīst, ka izpratni un domāšanu ir veicinājis Krievijas un Ukrainas konflikts, ka nevajag paļauties uz svešzemju pasūtījumiem, bet atbalstīt vietējos uzņēmumus. Visi skandina, ka jāizvēlas Latvijas prece, bet, tiklīdz nonāk līdz konkrētai rīcībai, uzvar zemākā cena. Cīnos par to, lai vietējam ražotājam atļauj strādāt, nevis preces ieved konteineriem no Ķīnas. Ķīniešiem turklāt ir ķēriens arī uz jauno atstarojošo materiālu ražošanu – viņi spēcīgi attīstījuši savu potenciālu. Nopirkuši patentu, iegādājušies iekārtas, spēj radīt ļoti nopietnu konkurenci.»
Uzņēmums savulaik ražojumus tirgojis Krievijā, tagad iestājies klusums. «Es jau berzēju rokas – tūlīt Jelgavā būs Krievijas vagonu rūpnīca, tūlīt saņemsim pasūtījumus. Uzslietais cehs stāv, kad to palaidīs – Dievs to zina. «AMO Plant» vispār ir maksātnespējas process,» V.Upenieks nogroza galvu. Viņš nav apmierināts arī ar minimālās algas palielināšanu. «Vispirms nodrošiniet mūs, savus uzņēmējus, ar pasūtījumiem, tad mēs nebrēksim. Sanāk, ka uzņēmējs ir neaizsargātākā sabiedrības daļa. To parāda arī aplamās izmaiņas par valdes locekļu atbildību,» kritizē uzņēmējs.
«Atkal investējam līdzekļus ļoti smagā situācijā, kad notiek karš austrumos. Tas ir risks. Ja būs miers vismaz pie mums, to jau varēsim uzskatīt par lielu laimi,» rezumē V.Upenieks. ◆
