Pašā Latvijas un Lietuvas pierobežā Jonišķos dzīvo tulkotāja un skolotāja Dzintra Elga Irbīte. Viņas ģimene kaimiņu zemē mīt jau vairākās paaudzēs, taču Dzintra par sevi saka – esmu latviete. Viņu Lietuvā pazīst kā tulkotāju, kura lietuviešus iepazīstinājusi ar daudziem mūsu pašu atzītiem autoriem un darbiem – kā dzeju, tā romāniem. Dzintras tulkojumu vidū ir Laimas Muktupāvelas «Šampinjonu derība» un «Cilpa», Dagnijas Dreikas «Vēja smiekli», Valda Rūmnieka un Andreja Miglas «Sveiks, jautrais Rodžer!» un «Kuršu vikingi», Evas Mārtužas «Negudrā» un «Izravētā sirds», tulkojusi arī dažādus rakstus. Tāpat Dzintra no lietuviešu valodas latviešu valodā atdzejojusi Jona Ivanauska dzeju.
«Jau bērnībā vecāsmammas mājās lasīju interesantas grāmatas. Man bija ļoti žēl, ka manas draudzenes un klasesbiedrenes lietuvietes to visu nevar izlasīt. Vienu vasaru, tas laikam bija 5. klasē, biju sadomājusi tulkot. Iztulkoju lietuviešu valodā desmit lappušu no savas mīļākās grāmatas «Pasaule deg». Toreiz man bija par grūtu un ātri apnika, bet tā nu sanāca, ka vēlāk dzīve atkal saistījās ar tulkošanu,» stāsta Dzintra.
Dzintras dzimtas saknes meklējamas Latvijā. Uz Lietuvu atbraucis Dzintras vecvectēvs, kurš tur iekārtojies uz dzīvi, uzbūvējis ēkas meža vidū. Sādža, kurā mituši latvieši, nosaukta krievu valodā par Dubovku, lai nesajuktu ar vietējo iemītnieku lietuviešu dzīvesvietām.
Visu rakstu lasiet piektdienas, 23.janvāra, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš
