VII. Par 2×2, kas Jelgavā nebūt nenozīmē 4.
Jelgavas domniekiem, apstiprinot pašvaldības uzņēmumu iepriekšējā gada saimnieciski finansiālās darbības rezultātus, radās šaubas par atskaitē ietverto faktu (?): Jelgavas Siltumtīklu peļņa 1998. gadā bijusi Ls 2484. Skaitlis, protams, ir intriģējošs, ja paturam prātā, ka STU bilances kopsumma ir vairāk nekā 13 miljonu latu. Taču notiek arī tā: uzņēmums gadā nopelnījis, piemēram, 1 latu un 30 santīmu. Kāpēc ne, ja labi strādāts? Toreiz – apstiprinot rezultātus – Domes administrācija aizbildinājās ar kaut kādu neprecizitāti. Šā gada septembrī «Ziņas» pieprasīja no pilsētas izpilddirektora J.Stroda informāciju par STU finansiāli saimnieciskās darbības rezultātiem laika posmā no 1994. gada līdz 1999. gadam (daļa no Domes sniegtajiem datiem ietverti zemāk redzamajās tabulās). Domes priekšsēdētāja vietnieks J.Kaminskis – šoreiz jau ar savu parakstu – «Ziņām» apstiprināja, ka STU peļņa 1998. gadā tiešām bijusi Ls 2484. Tātad kļūda, par ko pārliecināja Domes ekonomisti deputātus, nemaz nav kļūda. Citiem vārdiem, oficiālajos Domes papīros palicis tas skaitlis, ko deputāti neapstiprināja.
Daži tūkstoši latu peļņas (vai tieši pretēji – zaudējumi) varētu likties mazsvarīgs fakts. Tomēr tas tā nav. Uzņēmums, kas strādā ar peļņu, apstiprinātajā kārtībā saviem darbiniekiem var izmaksāt prēmijas. «Ziņas» jau rakstīja, ka iepriekšējos gados (piemēram, 1997. gadā) STU saviem darbiniekiem nelikumīgi izmaksāja prēmijas desmitiem tūkstošu latu apmērā. Tādējādi, apstiprinot STU peļņu 1998. gadā, domnieki izveidoja pamatu, lai tas varētu vismaz šogad prēmijas piešķirt daudzmaz likumīgi.
Šā gada septembrī saskaņā
ar Jelgavas Domes rīkojumu nr.348-r STU Ivana revidenti veica kārtējo pārbaudi un konstatēja: «1998. gadu uzņēmums noslēdzis bez peļņas.» Pašvaldības uzņēmumu darba rezultāti par iepriekšējo gadu tika apstiprināti ne jau šā gada janvārī. Arī ne februārī, martā vai aprīlī. Maijā. Konkrētajā gadījumā vismaz J.Kaminskis būtu saucams pie atbildības par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu.
Bet tie jau ir tikai sīkumi, jo Jelgavas Domē, ko vada U.Ivans, kuram piepalīdz viņa vietnieks, vārdam «atbildība» ir tukša skaņa. Pat ja atbildību nosaka nevis politiskā piederība, bet LR likumi.
Daudz būtiskāk ekonomiski analfabētiskajiem Jelgavas Domes deputātiem un sistemātiski krāptajiem pilsētas iedzīvotājiem būtu apzināties, ka arī šogad STU darbinieki nelikumīgi saņem prēmijas un piemaksas desmitiem tūkstošu latu apmērā! Sapuvusi šī zivs jau ir, sākot no galvas – ignorējot uzņēmuma statūtus, Domes administrācijas apstiprinātos štatu sarakstus un ar Domi slēgto līgumu, STU direktors Dupužs pats sev «aprēķina» algu, kas vairākkārt pārsniedz likumīgi iespējamo. Tālāk seko inženiertehniskie darbinieki ar vismaz 50% nelikumīgām piemaksām pie darba algas utt. Domes revidentiem STU grāmatveži nespēj izskaidrot pat šādu piemaksu ekonomisko pamatotību. Uzņēmuma iekšienē nelikumīgi izveidoti vairāki «stimulēšanas fondi»: STU direktora fonds, tehniskā direktora fonds utt. STU grāmatveži revidentiem nespēja uzrādīt (!?) fondu līdzekļu izlietojuma uzskaiti…
Pašvaldības uzņēmumu analīze par 1999. gada deviņiem mēnešiem, rāda, ka no 19 pašvaldības uzņēmumiem STU ir vislielākā vidējā alga – 177 lati. Kā jau iepriekš rakstīts, STU uzņēmuma grāmatvežiem ir visai savdabīgs skatījums uz jēdzienu «darba alga» (tas ir atšķirīgs no LR likumdošanā un citos normatīvajos aktos noteiktā). Darba alga tiek slēpta zem, piemēram, «nepabeigto celtniecības objektu izmaksām». Tādējādi «vidējā» darba alga ir krietni lielāka, nekā to uzrāda Domes statistika. Nav brīnums, ka «Ziņām», no pilsētas izpilddirektora J.Stroda pieprasot informāciju par kopējo darba algu un aprēķināto sociālo nodokli STU laika posmā no 1993. līdz 1999. gadam, tika sniegta atbilde: «Šādas informācijas pašvaldības rīcībā nav.» Tomēr netieši spriest par to, cik taukaini dzīvo STU vadība un tiem īpaši pietuvinātie, var no pašvaldības rīcībā esošajiem (kāds brīnums!) datiem par STU administrācijas izdevumiem. Ja 1995. gadā tie bija nepilni 30 tūkstoši latu, tad nākamajā gadā – «apgūstot» Pasaules Bankas kredītus – administrācijas izmaksas palielinājās par 3000 procentu (!) un bija 1 miljons latu!
Visas nelikumīgās piemaksas un prēmijas STU darbiniekiem maksā Jelgavas iedzīvotāji, par siltumenerģiju izdot nesamērīgi un nepamatoti daudz naudas.
Šā gada nelikumīgās piemaksas jau ir «ierēķinātas» STU piedāvātajā nākamā gada tarifā –
Ls 25.50 Gcal. Bet Domes deputāti revīziju materiālus ar nelikumību kaudzēm STU vairs pat «nepieņem zināšanai». Tos Domes priekšsēdētājs izsniedz kā informāciju, bet domnieki stiepj uz māju un noslēpj skapī. Pašlaik Domē tiek gaidīts brīnums kā «Deux ex Machina» antīkajās traģēdijās.
Pasaulē, kas orientēta uz tirgus ekonomiku, pat studentam zināms, ka katra lieta maksā tik, cik tā maksā, un to nevar pārdot par puscenu. Ja tomēr tā notiek, tad pārdevējs ir vai nu garīgi slims, vai analfabēts ekonomikā, vai arī tik bagāts, ka var atļauties nodarboties ar labdarību. Jelgavas domnieki tik vienkāršas tirgus ekonomikas ābeces zināšanas nav apguvuši. 1995./96 gadā apkures sezonā STU 1 Gcal faktiskā pašizmaksa iedzīvotājiem bija Ls 20,33 ar PVN, uzņēmumiem un firmām – Ls 17, 47 bez PVN. Jelgavas pilsētas Dome 1996./1997. gada apkures sezonai apstiprināja siltumenerģijas tarifus, kas bija zemāki par iepriekšējās sezonas faktiskajām izmaksām. Iedzīvotājiem realizētās siltumenerģijas tarifs par 1
Gcal tika noteikts Ls 19,04 ar PVN, pārējiem – Ls 16,82 bez PVN. Turpretī faktiskās izmaksas par 1 Gcal 1996./1997. gada apkures sezonā iedzīvotājiem bija Ls 21,70 ar PVN, pārējiem – Ls 19,61 bez PVN. Rezultātā pašvaldības uzņēmuma zaudējumi 1996./1997. gada apkures sezonā no tarifu starpības (faktiskā pašizmaksa pret Domes apstiprināto) bija Ls 529 403, tai skaitā no realizētās siltumenerģijas iedzīvotājiem – Ls 397 143 un pārējiem – Ls 132 260.
1997./1998. gada apkures sezonai Dome atkal apstiprināja zemākus tarifus par iepriekšējās sezonas faktiskajām izmaksām: iedzīvotājiem – par Ls 2,66 (faktiski iepriekšējā sezonā 1 Gcal pašizmaksa iedzīvotājiem bija
Ls 21,70, apstiprināts Ls 19,04, bet pārējiem – attiecīgi Ls 19,61 un 17,13). Rezultātā 1998. gadā uzņēmuma zaudējumi tikai no tarifu starpības veido Ls 445 743, tai skaitā no firmām (!) un uzņēmumiem realizētās siltumenerģijas – Ls 112 697.
Varētu saprast, ka domnieki grib «dotēt» iedzīvotājus – apstiprināt par pašizmaksu zemāku tarifu, tajā pašā laikā subsidējot uzņēmumu. Taču tā nav noticis. Piemēram, 1997. gadā no Domes STU iedzīvotāju tarifu starpības kompensācijai saņēma subsīdijas tikai Ls 88 500 (uzņēmuma zaudējumi no tarifu starpības – pusmiljons latu).
Ja deputāti uzskatīja, ka tarifs ir par augstu, tas ir, iedzīvotāji nespēs norēķināties par siltumenerģiju (kā arī notika), Domes izpildvarai bija jādara viss iespējamais, lai samazinātu faktiskās izmaksas jeb STU izdevumus. Tas nenotika. Tieši otrādi – izdevumi nekontrolēti palielinājās. Arī uz tā rēķina, ka STU tika ignorēti likumi.
Taču nav nekādi saprotams, kādēļ domnieki nodarbojās ar firmu lobēšanu! Tas ir absurds, kuru nespētu attēlot pat absurdu meistars S.Bekets. Vai tāpēc, ka deputāti ir saistīti ar konkrētām firmām? Piemēram, deputāts Ozoliņš ir naktskluba «Tonuss» direktors. Garām ejot, jāpiebilst, ka «Tonuss», maksājot arī pēc «atvieglotiem» tarifiem, pamanās palikt parādā STU par siltumenerģiju tūkstošiem latu. Vai deputāts Ozoliņš ir tas vīrs, kas lēmumu pieņemšanā par STU var būt objektīvs?
Par augstāko lobisma pakāpi var uzskatīt situāciju, kad domnieki apstiprina tarifus, kas ir vienādi ar pašizmaksu. Taču deputāti apzināti balsoja par milzu zaudējumiem pašvaldībai. Šādas rīcības kvalificēšanai apzīmējums «ekonomiskais stulbums» ir pārāk maigs. Tā ir ļaunprātīga rīcība, kas vērsta uz kaitējuma nodarīšanu pašvaldībai, reizē gūstot pašlabumu.
STU miljonu afērā ir iesaistīta kā pašvaldības lēmējvara un izpildvara, tā arī Jelgavas Siltumtīklu vadība, arī vairākas institūcijas un iestādes, kuru līdzatbildību kredītu izsaimniekošanā apskatīsim turpmāk. Taču, ja kāda persona pildītu savus pienākumus, ievērojot LR likumus, šī afēra nekad nevarētu notikt. Un šī persona ir Jelgavas mērs Uldis Ivans.
Turpinājums sekos
