Gada aukstie un drēgnie mēneši ir gripas un citu augšējo elpošanas ceļu slimību uzliesmojuma laiks. Tā tas paredzams arī šoziem: laika apstākļi mainās no viegla sala uz lietainu, radot labvēlīgus apstākļus gripas izplatībai iedzīvotāju vidū.
Gada aukstie un drēgnie mēneši ir gripas un citu augšējo elpošanas ceļu slimību uzliesmojuma laiks. Tā tas paredzams arī šoziem: laika apstākļi mainās no viegla sala uz lietainu, radot labvēlīgus apstākļus gripas izplatībai iedzīvotāju vidū.
Gripai raksturīgs pēkšņs sākums ar drudzi, ķermeņa temperatūru virs 38o C, darbaspēju zudumu, lauzošām sajūtām locītavās, galvassāpēm, «rejošs» klepus un sāpes aiz krūškaula klepojot. Saslimstot ar gripu, noteikti jāpaliek mājās un jāievēro gultas režīms, kā arī jāizsauc ārsts, lai nenokavētu pareizas ārstēšanas uzsākšanu. Tikai tā ir iespējams izvairīties no iespējamiem sarežģījumiem: sirds muskuļa iekaisuma, plaušu karsoņa, meningīta, nieru iekaisuma u.c.
Šogad vakcīna satur novājinātus A un B gripas antigēnus un imunitāte organismā sāk veidoties septītajā dienā pēc tās ievadīšanas. Bērniem no pusgada vecuma līdz 8 gadiem, ja viņi nekad nav slimojuši ar gripu, vakcīna jāievada divas reizes pa 1/2 devai, t.i., 0,25 ml, ievērojot mēneša intervālu. Bērniem pēc 8 gadu vecuma un pieaugušajiem veicama vienreizēja vakcinācija, uzreiz ievadot pilnu devu – 0,5 ml. Gripas vakcīna ir sevišķi ieteicama hroniskiem plaušu, sirds asinsvadu slimniekiem, cukura diabētiķiem.
Lai nesaslimtu ar gripu, ieteicams:
izvairīties no publisku vietu apmeklēšanas un piedalīšanās sabiedriskos pasākumos, ja tie notiek slēgtās telpās;
pēc iespējas biežāk mazgāt rokas, īpaši, ja ir bijusi saskare ar slimiem cilvēkiem;
regulāri vēdināt telpas, lai samazinātu gripas vīrusu daudzumu tajās;
nelietot auduma kabatlakatiņus, bet to vietā izmantot papīra salvetes, kuras pēc tam jāiznīcina;
uzturēt telpās optimālo mitruma daudzumu, jo mitrs gaiss ir nepieciešams, lai normāli funkcionētu elpošanas ceļu gļotāda, kas ir vīrusu ieejas vārti;
vairāk lietot uzturā produktus, kas satur vitamīnus (īpaši C) – mežrozīšu un cidoniju augļus, smiltsērkšķu sulu, aronijas, mārrutkus, upenes, tomātus, zaļos lociņus, dilles, papriku un ķiplokus u.c.;
4 ģērbties atbilstoši laika apstākļiem, lai novērstu saaukstēšanos.
Slimniekiem nepieciešams savlaicīgi izsaukt ārstu, ievērot gultas režīmu, lai samazinātu komplikāciju rašanās iespējas un infekcijas izplatīšanos ārpus dzīvokļa.
Epidēmijas laikā kā profilakses līdzekļus var lietot:
– remantadīnu – pēc kontakta ar slimnieku un ārstēšanās nolūkos. (Pirms lietošanas izlasiet instrukciju!)
– larifāna ziedi degunā bērniem un pieaugušajiem,
– pinarīna ziedi bērniem un pieaugušajiem,
– dibazolu pieaugušajiem trīs reizes dienā pa 0,04 g 10 dienu.
Pirmsskolas iestāžu vadītājiem ieteicams nodrošināt telpu pastiprinātu vēdināšanu un biežu mitro uzkopšanu.
