Jelgavas Reģionālais tūrisma centrs ir pilsētas pašvaldības iestāde, kas izveidota 2010. gada 1. septembrī. Tās mērķis ir veicināt tūrisma attīstību Jelgavā, Jelgavas un Ozolnieku novadā. Kā izdodas īstenot mērķus, stāsta tā vadītāja Anda Iljina.
– Janvārī Jelgavas Reģionālais tūrisma centrs piedalījās starptautiskā tūrisma izstādē «Adventur 2015» Lietuvas galvaspilsētā Viļņā. Kādi secinājumi pēc dalības tajā?
Dalība šajā izstādē mums bija jaunums. Kopš 2011. gada, kad sākām darbību kā Jelgavas Reģionālais tūrisma centrs, kas apvieno trīs pašvaldības (Ozolnieku, Jelgavas novadu un Jelgavas pilsētu), uz izstādēm ārzemēs braucām, savus materiālus piedāvājot Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) stendā. Šādi esam piedalījušies izstādēs Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Vācijā, Nīderlandē un Krievijā. TAVA organizē projektus, kuros var pieteikties dalībai izstādēs viņu stendā. Parasti mēs pieteikumu iesniedzam kopā ar citiem tūrisma centriem no Zemgales un izstādē pārstāvam sevi kopā ar visu reģionu. Šādi iegūstam valsts finansējumu dalībai izstādes stendā, un pašiem jāapmaksā tikai speciālista darbs tajā.
– Lietuvā piedalījāties atsevišķi, vieni paši?
Jā. Esam sapratuši, ka Lietuvas tūristi ir mūsu mērķauditorija. Kā apliecina statistikas dati, viņi uz Jelgavu brauc visvairāk. Izmantojot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu, kas sedza izdevumus par stenda un aprīkojuma nomu izstādei, izlēmām turp doties atsevišķi. Kopumā ar dalību esam ļoti apmierināti. Saņēmām daudz atzinīgu vārdu par stenda noformējumu. Lielu interesi mūsu stenda apmeklētājiem izraisīja laimes rata griešana – vajadzēja atbildēt uz ratā uzgriezto jautājumu. Par pareizu atbildi dāvinājām nelielas balvas. Jāatzīst, ka uz jautājumiem par Jelgavu nebija viegli atbildēt.
Visiem ļoti patika arī interaktīvā karte, ko izveidojām pagājušā gada nogalē. Tai par pamatu izmantota zīmēta karte, kurā, uzspiežot uz kādu objektu, par to parādās informācija, kas papildināta ar bildēm.
– Tātad Jelgavas tūrisma centra galvenā mērķauditorija ir igauņu un lietuviešu tūristi?
Pamatā – jā. Jau pagājušajā gadā mēs mērķtiecīgi pievērsāmies Lietuvas auditorijai un šo darbu plānojam turpināt. Paredzēts vairāk sadarboties ar tūrisma operatoriem Lietuvas tirgū.
– Vai sabiedrībā dalību šādās tūrisma izstādēs nevērtē kā naudas un laika izšķērdēšanu? Kāds no tām ir ieguvums?
Būtu nepareizi tā uzskatīt, jo tūrisma centrs ir ļoti jauns un izstādes ir veids, kā mēs varam par sevi pastāstīt. Kad 2011. gadā aizbraucām uz izstādi tepat Rīgā, nereti dzirdējām viedokli, ka Jelgavā nav ko redzēt. Protams, jāizvērtē, kurās izstādēs ir vērtīgāk piedalīties un kā to darīt. Mums par sevi ir jāstāsta, jāatgādina, ka ir tāda Jelgava un šeit ir ko redzēt.
– Kā pa šiem gadiem, kopš darbojas tūrisma centrs, audzis apmeklētāju skaits pilsētā?
Piemēram, 2014. gada statistika liecina, ka, salīdzinot ar 2011. gadu, interesentu skaits tūrisma informācijas centrā palielinājies gandrīz septiņas reizes. Salīdzinot ar 2013. gadu, tas audzis par 92 procentiem. Pašlaik ir tendence, ka kopējā tūristu skaitā vairāk parādās ārzemju apmeklētāju, kas nozīmē, ka informācija par Jelgavas objektiem izplatās arī ārpus valsts robežām. Tūrisms ir ilgtermiņa darbs. Ir pagājuši trīs gadi, kopš darbojas mūsu centrs, un tagad var sākt just rezultātus.
– Jelgavas Reģionālais tūrisma centrs darbu sāka 2010. gada nogalē. Kā vērtējat aizvadīto laika periodu?
Pirmais gads bija taustīšanās laiks. Pirms tam šī vieta bija tukša – par tūrismu Jelgavā nerunāja. Nebija faktiski gandrīz nekādu iestrādņu. Visas aktivitātes, kas tagad izveidotas, radītas, sākot no nulles, šo četru gadu laikā. Tas attiecas gan uz pasākumiem tornī, gan aktivitātēm tūrisma jomā.
– Vai pēc četru gadu pastāvēšanas kļuvis vieglāk strādāt?
Protams. Mēs ļoti daudz ieviesām novitātes, ko līdz šim nedarīja citi tūrisma informācijas centri Latvijā. Mums tas arī bija jādara, lai piesaistītu sev uzmanību. Daudz plusu ir tam, ka tūrisma informācijas centrs Jelgavā atrodas kultūrvēsturiskā objektā. Jau sākot strādāt, gribējām, lai cilvēkiem ir pieejams objekts, uz kuru var atnākt gan brīvdienās, gan darba dienu vakaros. Mēs esam unikāli ar to, ka Jelgavā tūrisma informāciju var iegūt septiņas dienas nedēļā no deviņiem rītā līdz desmitiem vakarā. Runājot par vēstures ekspozīcijām, kas tornī izvietotas trīs stāvos, – no pagājušā gada tās vasaras sezonā arī apskatāmas visu nedēļu. Sākotnēji pirmdienas bija brīvdienas.
– Tā izlēmāt apmeklētāju intereses dēļ?
Jā, vasaras sezonā to var pamanīt izteikti. Cilvēkiem ir atvaļinājumi, un viņi neskatās, vai tā ir brīvdiena, pirmdiena vai kāda cita diena. Muzeji pirmdienās slēgti, tāpēc tūristi ir ļoti priecīgi, ka tornis atvērts arī šajā dienā.
– Centra piedāvājumā ir dažādas ekskursijas, piemēram, pie mājražotājiem. Tas ir jauninājums, lai piesaistītu interesentus objektiem Jelgavā un apkārtnē?
Mēs esam ieviesuši dažādus jauninājumus. Viens no tiem ir tūrisma vakari, ko piedāvājam katra mēneša pēdējā ceturtdienā pulksten 18. Sākumā tajos vairāk runājām par Zemgali, bet laika gaitā esam sākuši uz pasākumu aicināt latviešu ceļotājus, kas var pastāstīt savus pieredzes stāstus. Tūrisma vakari ir ļoti labi apmeklēti. Šogad plānojam vairāk akcentēt tieši jelgavnieku pieredzēto.
Sākām organizēt ekskursijas uz tuvākās apkārtnes objektiem, lai arī vietējie cilvēki zinātu, kas mūsu novados apskatāms. Autobusi parasti ir pilni. Arī pārgājieni kājām un veloekskursijas ir ļoti pieprasītas. Mūsu uzdevums bija ar šādām ekskursijām parādīt, ka Jelgavas apkārtnē ir daudzas apskatīšanas vērtas vietas. Turpmāk mēs paši aktīvi tās organizēt negribētu, ekskursijas atstājot vairāk tūrisma operatoru ziņā.
Vēl viena lieta, ko nedara citi tūrisma informācijas centri Latvijā, – mēs dodamies pie cilvēkiem. Jelgavā ir vairāki lielie svētku pasākumi, kas kļuvuši populāri, un mēs ar savu informatīvo stendu piedalāmies arī tajos.
– Pieminējāt interaktīvo Jelgavas karti, no torņa apmeklētājiem iespējams nosūtīt elektronisku pastkarti ar pilsētas skatu. Vai cilvēki tūrisma objektos meklē tieši šādas interaktīvas iespējas?
Interaktīvās lietas apmeklētājiem ļoti patīk, īpaši jau bērniem. Arī man pašai tas šķiet interesanti, un ļoti gribēju, lai tiktu izveidota šāda pilsētas karte. Arī iespēja nosūtīt kartīti ar pilsētas skatiem apmeklētājiem patīk. Kā elektronisku pastkarti iespējams nosūtīt attēlus ar Jelgavas pili, promenādi, savvaļas zirgiem, Lielupi. Mums pašiem bija interesanti uzzināt, kuri būs iecienītākie no sūtīšanai piedāvātajiem. Vispopulārākais ir skats uz Jelgavas pili no Lielupes tilta, bet turpat uz papēžiem popularitātes ziņā min gājēju tilts «Mītava» un izgaismotā Čakstes bulvāra promenāde. Elektroniskās pastkartes visvairāk tiek sūtītas latviešu valodā, pēc tam seko sūtījumi lietuviešu un krievu valodā. Kopš šis pakalpojums ir pieejams, nosūtīts aptuveni 2000 pastkaršu.
– Kādas ir centra nākotnes ieceres?
Par plāniem man īpaši nepatīk runāt. Mums ir izstrādāta interneta mājas lapa www.visit.jelgava.lv, kas lasāma latviešu, krievu un angļu valodā. Ceru, ka šogad to izdosies izveidot arī lietuviski un igauniski. Gribētos vairāk sakārtot Pils salu, lai varētu droši un jauki doties ekskursijās. Būtu skaisti, ja tur būtu skatu tornis dabas un savvaļas zirgu vērošanai. ◆
