Satiksmes ministrs Anrijs Matīss 3. februāra LTV raidījumā «1:1» pauda nepatiesas ziņas par VAS «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» (LVRTC) noguldījumiem akciju sabiedrībā «Latvijas Krājbanka». Ministrs skaidroja, ka LVRTC brīvos līdzekļus – aptuveni 26 miljonus latu (40 miljonu eiro) – šajā bankā noguldījis pēc Valsts kontroles ieteikuma.
Valsts kontrole nekad šādu ieteikumu nav devusi, gluži pretēji – tā ir ieteikusi, ka, lai nodrošinātu caurskatāmu un izsekojamu brīvo naudas līdzekļu izvietošanu, LVRTC jāizstrādā noguldījumu izvietošanas kredītiestādēs politika un kārtība, savukārt Satiksmes ministrijai jāizvērtē iespēja palielināt LVRTC valsts budžetā pārskaitāmo dividendi par valsts kapitāla daļu izmantošanu, ņemot vērā iepriekšējo gadu nesadalītās peļņas un LVRTC investīciju projektiem nepieciešamā finansējuma apmēru.
Iepriekšminētos Valsts kontroles ieteikumus satiksmes ministrs raidījumā interpretēja šādi: «Valsts kontrole savā atzinumā norādīja, ka ir jātaisa konkurss un līdzekļi jāizvieto, kur ir lielāki procenti, lai šie līdzekļi dotu vislielāko atdevi. Zinām, ka parasti tās bankas, kurās ir vissliktākā finanšu situācija, maksā vislielākos procentus. Tika organizēts konkurss, un visi šie līdzekļi tika izņemti no visām bankām un ieguldīti Latvijas Krājbankā. Tas darīts pēc Valsts kontroles atzinumā iekļauto ieteikumu ieviešanas.»
No A.Matīsa teiktā izriet, ka LVRTC apzināti noguldījis naudu bankā ar «vissliktāko finanšu situāciju», tātad pilnībā apzinājās riskus, ko rada šāda rīcība. Valsts kontrole nekad nav ieteikusi riskēt ar nodokļu maksātāju naudu, kā šajā gadījumā rīkojusies Satiksmes ministrijas kapitālsabiedrība. Tāpat Valsts kontrole uzskata, ka satiksmes ministrs, publiski paužot sagrozītu informāciju par Valsts kontroles ieteikumiem, apzināti maldina sabiedrību un mēģina attaisnot prettiesisko un nesaimniecisko nodarījumu veicējus paša pārraudzītajā nozarē.
2009. gadā Valsts kontrole revīzijā atklāja, ka LVRTC līdz 2009. gada 30. jūnijam noguldījis komercbankās 63,3 miljonus latu (aptuveni 90 miljonus eiro), no kuriem tikai pusi plānoja izmantot investīciju projektiem. Lielākā daļa līgumu bija parakstīti vienpersoniski, pārkāpjot pilnvarojumu, un bankas izvēlētas bez skaidriem kritērijiem. Pretēji Valsts kontroles ieteikumiem LVRTC budžetā pārskaitāmā dividende netika palielināta, bet gan tika palielināts LVRTC pamatkapitāls un līdzekļi noguldīti Latvijas Krājbankā.
Valsts kontrole iesaka ministram A.Matīsam iepazīties ar revīzijas ziņojuma tekstu un LVRTC sniegtajiem ieteikumiem, kā arī vērš Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas uzmanību uz ministra satraucošo nekompetenci, kas grauj sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei. ◆
Ilva Liepiņa-Milzarāja,
Valsts kontroliera biroja sabiedrisko attiecību speciāliste
