Oskara Vizuļa apkopotie «Latviešu karazēnu stāsti» atklāj lasītājiem, kas bija Latviešu Gaisa spēku izpalīgi.
Oskara Vizuļa apkopotie «Latviešu karazēnu stāsti» atklāj lasītājiem, kas bija Latviešu Gaisa spēku izpalīgi (GSI).
Vairāku bijušo karavīru atmiņas dod iespēju uzzināt par 1944. gada vasarā Latviešu pašpārvaldes izsludināto rīkojumu latviešu jaunekļus iesaistīt Gaisa spēku palīgdienestā, iesaucot pretgaisa aizsardzībai 1927. gadā dzimušos zēnus. Tiesa gan, beigu beigās turp devušies arī 1928. un 1929. gadā dzimušie (15 – 17 gadu veci) pusaudži.
Grāmata rada priekšstatu, cik grūti nepilngadīgajiem puikām līdzās pieredzējušiem karavīriem bija izturēt kaujas un kara laika radītos nesaudzīgos sadzīves apstākļus.
«Tāpat kā citi karavīri, šie nepilngadīgie zēni, pildot dotos uzdevumus, krita dažādās frontēs, gāja bojā gaisa uzlidojumos, mira no ievainojumiem lazaretēs vai aizgāja mūžībā gūstekņu nometnēs.»
«Latviešu karazēnu stāsti» nav vēsturiski pasauss stāstījums par toreizējiem notikumiem, bet gan cilvēcīgu pārdzīvojumu un emociju pārpilnas to visu piedzīvojušo karavīru atmiņas – no iesaukšanas pavēles saņemšanas, kauju ainām, gūstekņu nometnēm līdz pat kara beigām un grūtajai pēckara dzīvei. Stāsti dod ieskatu to 3614 latviešu zēnu dzīvē, kas 15 līdz 17 gadu vecumā tika ierauti Otrajā pasaules karā.
Par grāmatas pēcvārdu kalpo apraksts par bijušo Gaisa spēku izpalīgu salidojumu Rīgā 1994. gadā.