Realizēt lielākus projektus un piesaistīt ārzemju investīcijas daudz vieglāk ir, sadarbojoties vairākiem pagastiem, atzīst pašvaldības iestādes «Bērzes krasti» projektu koordinatore Līga Švānberga.
Realizēt lielākus projektus un piesaistīt ārzemju investīcijas daudz vieglāk ir, sadarbojoties vairākiem pagastiem, atzīst pašvaldības iestādes «Bērzes krasti» projektu koordinatore Līga Švānberga. Glūdas, Līvbērzes, Bērzes un Jaunbērzes pagastu sadarbības padome jau ir izstrādājusi vairākus nopietnus projektus.
Četru kaimiņpagastu sadarbība aktivizējās, kad tika pieņemts likums par administratīvi teritoriālo reformu.
– Jau tobrīd sapratām, ka šī lieta būs nopietna un tieši tā to vajadzētu arī uzņemt. Mūsu radītās iestādes krusttēvs ir SIA «Ziemeļkurzeme» sadarbības padomes vadītājs Gunārs Laicāns, kas mūs iepazīstināja ar vajadzīgajām iemaņām un pieredzi, uzsākot vēl nezināmu darbu, – atzīst Līvbērzes pagasta Padomes priekšsēdētāja Nellija Empele.
1999. gada vasaras sākumā dibinātā sadarbības padome «Bērzes krasti» nu jau izstrādājusi pati savus darba plānus un mērķtiecīgi cenšas tos īstenot.
– Pats nopietnākais, pie kā mēs pašlaik strādājam, ir ūdenssaimniecības rekonstrukcija visos pagastos. Glūdā šis process jau ir veiksmīgi noslēdzies, un pārējos pagastus tas pamudināja pie šā darba ķerties. Sadarbība jautājuma risināšanā mums lieti palīdz, jo nekur nopietni neuzņem mazus projektus, kas prasa nelielus ieguldījumus, bet, apvienojot četrus pagastus, mēs ceram uz pozitīvu risinājumu. Paredzams, ka pēc ūdenssaimniecības rekonstrukcijas varētu veidot kopīgu tās apsaimniekošanu Glūdā un Līvbērzē, – spriež iestādes projektu koordinatore Līga Švānberga.
Vairāki sadarbības padomes projekti saistās ar izglītību un kultūru.
– Kultūrkapitāla fondā mēs esam iesnieguši projektu par mākslas studijas «Naktsvijole» izveidošanu Jaunbērzē. Padomā ir arī vairākas idejas par vasaras nometņu izveidošanu visu pagastu bērniem. Pašlaik lielākos šķēršļus rada transporta trūkums – nevienam no pagastiem nav sava autobusa, kas varētu nodrošināt bērnu pārvadāšanu. Problēma ir nesakārtotie ceļi, bet arī te jau top projekts, un atlicis pavisam maz, lai visus pagastus vienotu kopīgs ceļš, kas samazinātu attālumu un ļautu ātrāk nokļūt līdz kaimiņiem, – skaidro L.Švānberga.
Nākamajā gadā plānots izveidot tūrisma bukletu, kas vēstītu par apskatāmajiem objektiem šajos pagastos. Iecerēti arī vairāki kopīgi pasākumi – pašdarbnieku un pašvaldības darbinieku balles, bērnu svētki Bērzē, mākslas dienas Jaunbērzē, kā arī kopīgs aizlūgums un dievkalpojums
25. martā Bērzes baznīcā.
– Pašvaldībām līdzekļu ar katru gadu tiek atvēlēts arvien mazāk, bet izdarīt gribas arvien vairāk. Tāpēc vienīgā izeja ir mācīties strādāt ar projektiem un ņemt kredītus. Pašvaldībām vienkārši jākļūst uzņēmīgākām. Manuprāt, sadarbība pirms iespējamās apvienošanās ir ļoti nepieciešama, jo tā ir iespējams sastrādāties un vienam otru iepazīt. Ļoti iespējams, ka visi četri «Bērzes krastu» pagasti nemaz netiks apvienoti, taču pieredzi, ko mēs šo gadu laikā iegūsim, neviens nevarēs atņemt. Varbūt arī viens otrs projekts netiks apstiprināts, bet mēs esam apņēmības pilni startēt atkal un atkal – līdz rezultāts būs sasniegts, – tā Nellija Empele.
