Līdz 2020. gadam valsts apņēmusies pēc iespējas samazināt bērnunamos mītošo skaitu.
Bērnunamu Latvijā ir par daudz, tie ir neadekvāti lieli un bez vecāku gādības palikušie bērni institūcijās pavada pārāk ilgu laiku, secinājusi Labklājības ministrija, dokumentos noteikdama virzību uz tā saucamo deinstitualizācijas (DI) plānu. Piemēram, tas paredz lielos aprūpes centrus pārprofilēt par daudzfunkcionālām iestādēm, kā arī mudināt sabiedrību vairāk rūpēties par bāreņiem. Vietējās pašvaldības šo politiku akceptē un cer uz lielu valsts atbalstu.
Labklājības ministrija noskaidrojusi, ka ārpusģimenes aprūpē Latvijā ir ap 7900 bērnu (2014. gada 1. janvāra dati), no kuriem 22 procenti atrodas sociālās aprūpes centros. Tas nozīmē, ka lielākajai daļai galvenokārt dzīvu vecāku bāreņu atrasta audžuģimene vai aizbildņi. Tomēr ar to nepietiek – institūcija nav piemērotākā vieta pilnvērtīgai attīstībai arī pārējiem bez vecāku gādības palikušajiem. Tāpēc būtu jādara viss iespējamais, lai līdz 2020. gadam mājas atrastu pēc iespējas vairāk aprūpes centros ievietoto bāreņu, apņēmusies ministrija.
Pirmkārt rūpēsies
par pašiem mazākajiem
Jaunākajā ģimenes valsts politikas pamatnostādņu pētījumā secināts, ka pēdējo gadu laikā valstī strauji audzis audžuģimeņu skaits. Tomēr vienlaikus pastāv daudz bērnu ārpusģimenes aprūpes iestāžu, kurās problemātiski nodrošināt ģimenisku vidi un kvalitatīvus pakalpojumus. Kā viens no šādas situācijas iemesliem ir lielais iestādēs mītošo bērnu skaits – joprojām ir vairāk nekā 20 sociālās aprūpes namu, kuros dzīvo 40–70 bāreņu, minēts dokumentā.
Šajā lielo iestāžu sarakstā ir arī Jelgavas Bērnu sociālās aprūpes centrs, kur patlaban ilgstošā sociālā aprūpē atrodas 51 bērns no divu līdz 20 gadu vecumam (visvairāk (23) skolas vecuma bērni no septiņiem līdz 15 gadiem), bet vēl deviņi ievietoti Krīzes centrā, kur iespējams uzturēties līdz trim mēnešiem. Savukārt Jelgavas novada Sociālās aprūpes un rehabilitācijas centra (SARC) Elejas filiālē ir 35 bez vecāku gādības palikušie (17 no viņiem ir 13–18 gadu veci). Uzturēšanās ilgums līdz nonākšanai atpakaļ ģimenē vai jaunas atrašanai ir no dažiem mēnešiem līdz pat pilngadības sasniegšanai, informē novada SARC vadītāja Ilze Brakmane.
Lai šo situāciju mainītu, sociālo aprūpes iestāžu DI paredz, ka pirmkārt jāstrādā, lai iestādēs ilgstoši neatrastos bērni līdz trīs gadu vecumam (Jelgavā un novadā divu līdz sešu gadu vecuma grupā ir 14 bez vecāku gādības palikušie). Diagnostikas un piemērotākās ārpusģimenes aprūpes piemeklēšanas laiks institūcijā šiem mazajiem nedrīkstētu pārsniegt trīs mēnešus. Savukārt bērniem no četru gadu vecuma līdz pat pilngadībai vajadzētu tikt laukā no iestādes pusgada laikā. Līdz ar to vairs nebūs nepieciešami tik lieli centri. Tos plānots pārveidot par daudzfunkcionālām iestādēm, kur sabiedrībai viens no pieejamiem pakalpojumiem būtu, piemēram, krīzes centrs.
Ir plāns un arī nauda
«Būsim reāli – bērnu sociālās aprūpes nami būs, bet ne vairs tik nošķirti un pārsvarā vien ļoti smagiem bērniem. Piemēram, Vācijā iestādēs atrodas 42 procenti no visiem bez vecāku gādības palikušajiem, bet forma, kā tas tiek organizēts, vairāk līdzinās SOS ciematiem. Mūsu mērķis ir, lai bērni līdz trīs gadu vecumam vispār nenonāktu iestādē, bet sociālās aprūpes centros mitinātos ne vairāk kā 24 bāreņi,» apzinoties, ka deinstitualizācija ir sarežģīts un ilgstošs process, vīziju zīmē LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Baiba Stankēviča. Viņa piebilst, ka DI plānam paredzēts ievērojams finansējums. No Eiropas Sociālā fonda šim mērķim pieejami 48,7 miljoni eiro (valsts līdzfinansē 15 procentu), 9,6 miljonus eiro varēs tērēt sociālo darbinieku efektivitātes un profesionalitātes paaugstināšanai, bet vēl 1,4 miljoni eiro no valsts budžeta atvēlēti sociālo centru pārveidei. Tāpat atvērts Eiropas Reģionālās attīstības fonds – no 44,4 miljoniem eiro infrastruktūrai (15 procentu līdzfinansē valsts un pašvaldības) 15,3 miljoni paredzēti «integrētai pilsētvides attīstībai deviņās republikas pilsētās».
Plāna īstenošanā aktīvi gatavs iesaistīties Zemgales Plānošanas reģions (ZPR). «Laiks līdz 2020. gadam mūsu iestādes administrācijai un pašvaldībām sociālajā jomā būs izaicinājumiem un darbiem bagāts, jo intensīvi strādāsim, lai nodrošinātu pāreju no aprūpes institūcijās uz sabiedrībā balstītiem sociālajiem pakalpojumiem,» pauž ZPR Sociālo jautājumu speciāliste Dace Strautkalne. Viņa skaidro, ka darbs, kas vērsts, lai mazinātu to bērnu skaitu, kuri ilgstoši uzturas aprūpes institūcijās, sadalīts trīs posmos. Vispirms tiks veikta iestādēs esošo bērnu individuālo vajadzību izpēte, izstrādāti deinstitualizācijas plāni, apmācīti speciālisti un īstenoti informatīvie un izglītojošie pasākumi audžuģimeņu, aizbildņu un adoptētāju skaita palielināšanai. Otrajā posmā tiks veidotas «jauniešu mājas» ārpusģimenes aprūpē esošiem pusaudžiem no 15 līdz 18 gadiem, kā arī ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniedzēji bērniem (līdz astoņiem bērniem grupā). Savukārt trešajā posmā, pārveidojot pašreizējās aprūpes iestādes, taps daudzfunkcionālie centri un tiks pilnveidota atbalsta sistēma audžuvecākiem, aizbildņiem un adoptētājiem.
Pašvaldības gaida dokumentus
Īstas skaidrības par DI plāna īstenošanu vēl nav pašvaldībām, jo šajā lietā trūkst Ministru kabineta noteikumu, atzīst Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne, izsakot cerību, ka «esošais netiks nojaukts, kamēr nebūs pilnīgas drošības, ka izdosies katrs nākamais solis».
«Deinstitualizācija ir valsts politika un pārmaiņas, kam mēs, protams, esam gatavi, cik tas attiecas uz mums. To esam iekļāvuši arī savos stratēģiskās plānošanas dokumentos. Ieteikumi, kas DI plānā vēl ir tikai rekomendāciju formā, Jelgavas novadā jau gan tiek ieviesti, piemēram, grupu skaits iestādē, bērnu skaita samazinājums grupās un «jauniešu mājas» pakalpojums. Ciešā sadarbībā SARC, Sociālais dienests un bāriņtiesa izvērtē katra bērna individuālās vajadzības un strādā pie ģimeniskas vides meklēšanas, kā arī audžuģimeņu kustības attīstīšanas un atbalstīšanas,» pauž I.Brakmane. ◆
DI plāns nav pārsteigums
Olga Rudaka,
Jelgavas novada bāriņtiesas priekšsēdētāja
◆ Bāriņtiesas sagatavotais pārskats par darbu 2014. gadā liecina, ka Jelgavas novadā ārpusģimenes aprūpe nodrošināta 151 bez vecāku aizgādības palikušam bērnam (aizbildnībā – 80, audžuģimenē – 45, aprūpes iestādē – 26). Novada SARC Elejas filiālē ir 21 mūsu bērns, bet pieci ar smagām veselības problēmām dzīvo valsts sociālās aprūpes centros. Bāriņtiesa, lemjot par ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanu bez vecāku aizgādības palikušiem bērniem, prioritāri cenšas nodrošināt viņiem ģimenisku vidi. Proti – meklē aizbildņus vai audžuģimeni. Diemžēl ne vienmēr tas izdodas, un tad esam spiesti ievietot bērnus aprūpes iestādē. Pērn bāriņtiesa lēma par ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanu 32 bez vecāku aizgādības palikušajiem. No viņiem 21 atrasts aizbildnis, seši nodoti audžuģimeņu aprūpē, bet pieci ievietoti institūcijā. Parasti aizbildņus vai audžuģimeni grūtāk atrast vairākām vienas ģimenes atvasēm vai arī bērniem ar smagām veselības problēmām. Taču netiek arī aizmirsts par bērniem, kuri dzīvo aprūpes iestādē. Divreiz gadā bāriņtiesa sadarbībā ir iestāžu speciālistiem pārskata katra iestādē dzīvojošā lietu, meklējot iespējas viņam dzīvot ģimenē vai ģimenes aprūpei pietuvinātā vidē. Tā pērn mīlošus audžuvecākus atraduši astoņi aprūpes centros dzīvojoši bērni (trīs no viņiem aizbildnībā). Šādu pieeju cenšamies savā darbā ievērot jau sen, tāpēc DI politika mūsu novadam nesagādāja pārsteigumu. Tajā pašā laikā parādījusies cerība, ka arī valsts darīs visu nepieciešamo, lai institūcijās nonāktu pēc iespējas mazāk bērnu, kā arī vairāk atbalstīs ģimenes ar bērniem, veicinās audžuģimeņu veidošanu un atvēlēs līdzekļus ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma attīstībai.
