Šonedēļ daudzas iestādes un uzņēmumus pārpludināja skolēnu «ēnas». Pasākuma organizatori vēsta, ka šogad piedāvāto vakanču, kur jauniešiem uzmest aci darba ikdienai dažādās profesijās, bijis par teju 20 procentiem vairāk nekā pērn. 14 gadu laikā, kopš ēnošana notiek, vairākkārt vairojusies arī pašu skolēnu interese, līdz šonedēļ sasniegusi 22,6 tūkstošus reģistrēto «ēnu».
Šķiet, ka gan daudziem devējiem, gan ņēmējiem tas bija tikai tāds plezīrs, jo ienirt konkrētā darba rutīnā parasti ir specifiski un tāpēc no malas neinteresanti. Ja «ēnošanas» brīdī nesteidzos uz notikuma vietu, neintervēju cilvēkus, bet prātā kārtoju saņemto informāciju un lieku to uz papīra, jaunietis no šāda skata ātri vien sāks žāvāties. Vajadzīgs «šovs», un ēnošanas vietu piedāvātāji to lielākoties arī sagādā dažādu prezentāciju un demonstrējumu veidā, galopā pārlecot veicamajiem uzdevumiem un neaizmirstot kopīgo foto, ar ko «nočivināt» sociālajos tīklos.
Iespējams, šis pasākums tiešām kādam piešķiļ vajadzīgo dzirksti nākotnes karjeras izvēlē (piemēram, reiz kļūt par Valsts prezidentu vai Latvijas Bankas vadītāju). Tomēr reālie skaitļi, kas atklāj lielo izšķiršanās brīdi, kurā virzienā pēc skolas diploma saņemšanas doties, joprojām nav pārāk glaimojoši. Jaunākā aptauja liecina, ka tikai nepilna trešdaļa 18–24 gadus veco, kad pēdējais laiks tikt skaidrībā par īstajām kurpēm, tās tiešām ir atraduši un pārliecināti, ka vismaz divus gadus nostaigās. Pārējie turpina taustīties, studēdami uz labu laimi vai tāpēc, ka vecāki spieduši, vai papīra dēļ, vai vispār paņemdami tālākizglītības pauzi.
Tas pats pētījums, meklējot šīs nekonkrētības iemeslus, secina, ka lielai daļai sasniegt gaišo nākotni neļauj «ne pāri pārkāpjamais, ne apkārt apejamais» kalns – finanses. Neskatoties uz atsevišķām budžeta vietām un stipendiju iespējām, augstākā izglītība Latvijā ir tik dārga, ka daudziem vai nu jālien kredītos, vai pamatīgi jāsavelk jostas. Varam tikai sapņot par studijām, par kurām ļauts norēķināties, tikai sākot stabilu un ienesīgu darba dzīvi. ◆
