Tikai 27 procentiem jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem ir konkrēts priekšstats par savu karjeru tuvākajiem diviem gadiem, un vēl par desmit procentiem mazāk ir to, kuri skaidri zina, kā iegūs finanses ikdienas vajadzībām, – noskaidrots SKDS veiktajā aptaujā. Šo tendenci konstatējuši arī nodarbinātības speciālisti, iemeslus saskatot informācijas trūkumā, kā arī ierobežotajās vecāku iespējās.
Jelgavnieks Reinis pērn, pabeidzis vidusskolu, iestājās LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātē, bet drīz vien saprata, ka apgūt izvēlēto specialitāti varbūt arī ir interesanti, bet ne strādāt tajā.
«Sapratu, ka mani vairāk saista video joma, tāpēc no augstskolas izstājos un patlaban veicu dažādus ar video saistītus darbiņus. Tā arī ir laba skola, bet varētu arī pastudēt. Man gan radies priekšstats, ka Latvijā vairāk iedod teorētiskas zināšanas. Varētu braukt uz ārzemēm, bet tas ir dārgi. Vispār video lietas nav no lētajām, kas pagaidām ir lielākais šķērslis, lai studētu,» stāsta Reinis. Viņam grūti spriest, kāpēc apjausma par vēlamo profesiju nākusi tik salīdzinoši vēlu. Nav palīdzējuši arī skolas laikā notikušie karjeras izvēles pasākumi.
«Varbūt kādam tie noderēja, piemēram, daži mani paziņas pēc piena kombināta apmeklējuma, kur bija redzamas modernas iekārtas, izvēlējās studijas šajā jomā. Taču mani tas nav uzrunājis,» atzīst jaunietis.
«Neesmu pētījusi, bet aptaujā minētie procenti tādi arī varētu būt. Mēs gan strādājam ar sekām, kad jaunieši jau kļuvuši par bezdarbniekiem,» teic Nodarbinātības valsts aģentūras karjeras konsultante Marika Matvejeva. Sarunās ar bez izglītības un darba palikušajiem 15–29 gadus vecajiem jauniešiem, kādu Jelgavā un tuvākajos novados patlaban ir 622, izkristalizējušies vairāki iemesli, kas nav ļāvis stabili nostāties uz karjeras izvēles ceļa. «Akmentiņu varētu mest gan skolu, gan vecāku, kuri mēdz uzstādīt savas prasības, lauciņā. Taču vecāki arī bieži vien nevar samaksāt, lai izskolotu jaunieti. Ne vienmēr savu mērķi sasniedz dažādu uzņēmumu apmeklējumi, jo skolēni neredz patieso darba realitāti. Viņiem priekšstats par profesiju rodas no tā, ko redz masu medijos vai filmās. Citi jautā, kas darba tirgū patlaban pieprasīts – iešot to mācīties. Taču nav garantiju, ka šī profesija pēc gadiem būs aktuāla,» atzīst karjeras konsultante. Viņa piebilst, ka tāpat pietrūkst informācijas par ES fondu līdzfinansētajām programmām, kurās jaunieši gada, pusotra laikā var apgūt profesiju un arī saņemt paaugstinātu stipendiju.
Minētajā pētījumā arī noskaidrots, ka Latvijā kopumā valda nedrošība par savu profesionālo darbību un ienākumiem tuvāko pāris gadu perspektīvā – par to pārliecināta tikai aptuveni trešdaļa iedzīvotāju (visvairāk 25–34 gadu vecuma grupā). Latvijā vien 16 procentiem cilvēku ir kāds plāns vai skaidrs priekšstats, kas viņu dzīvē notiks nākamo piecu gadu laikā. ◆
