Kādas priekšrocības ir šķīrējtiesai salīdzinājumā ar vienkāršo tiesu?
Kādas priekšrocības ir šķīrējtiesai salīdzinājumā ar vienkāršo tiesu?
Priekšrocības ir šādas:
– pušu strīda izšķiršanas neformālā, praktiskā un brīvā gaisotne, strīdnieki privāti izvēlas šķīrējtiesnešus un brīvi nosaka strīda izšķiršanas vietu. Ja tās nevar vienoties, strīda izšķiršanas vietu nosaka šķīrējtiesa. Saskaņā ar Civilprocesa likumu pusēm ir tiesības brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa kārtību vai arī pēc savstarpējas vienošanās uzticēt šķīrējtiesas priekšsēdētājam izlemt procesuālos jautājumus. Ar likumu noteikts, ka puses var vienoties par šķīrējtiesas sēdes valodu. Valodas nezināšanas gadījumā šķīrējtiesa pieaicina tulku;
– strīds tiek izšķirts ļoti ātri, un šķīrējtiesas spriedums ir galīgs. Ja puse neierodas uz sēdi bez attaisnojoša iemesla, šķīrējtiesa turpina procesu un izšķir strīdu, pamatojoties uz pierādījumiem, kas ir tās rīcībā. Tas ievērojami paātrina procesa ātrumu;
– šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas, un informācija nenonāk atklātībā, turklāt visa konfidenciālā informācija zināma tikai lietas dalībniekiem. Tikai ar pušu piekrišanu šķīrējtiesas sēdē var būt klāt personas, kas nav procesa dalībnieki. Šķīrējtiesa ziņas par procesu trešām personām nesniedz un nepublicē. Šķīrējtiesas sēdes tiek protokolētas tikai tad, ja kāda no pusēm to pieprasa un ir iemaksājusi šķīrējtiesā atlīdzību par šķīrējtiesas sekretāra pakalpojumiem;
– šķīrējtiesneši var nebūt juristi, bet tiem jābūt nozares ekspertiem. Tas paātrina procesu. Latvijas pastāvīgajās šķīrējtiesās šķīrējtiesneši gan parasti ir juristi;
– tā kā procesuāli noteikumi ir diezgan vienkārši, šķīrējtiesā pusēm ne vienmēr vajadzīga advokātu palīdzība un var iztikt ar pašas puses juristu vai pārstāvi. Tas būtiski samazina izdevumus strīdā iesaistītajām pusēm;
– ja strīds ir starp dažādu valstu pārstāvjiem, šķīrējtiesa labāk nodrošina šķīrējtiesnešu neitralitāti un objektivitāti, jo puses pašas izvēlas šķīrējtiesas sastāvu;
– šķīrējtiesas spriedumus var izpildīt vairāk nekā 90 pasaules valstu, kuras ir 1958. gada 10. jūnija Ņujorkas konvencijas par ārvalstu šķīrējtiesas sprieduma atzīšanu un izpildi dalībvalstis.
Vai tiešām nav nekādu likumu, kas aizliedz braukt pa zemi, kas ir privātīpašumā? Vai nav likuma, kas aizstāv privātīpašumu?
Latvijas Civillikuma trešā nodaļa «Īpašums» nosaka, kas ir īpašums, īpašnieka tiesības. Astotā nodaļa «Zaudējumi un to atlīdzība» nosaka tiesības prasīt zaudējumu atlīdzību un atlīdzības pienākumu. Diemžēl laikrakstā nevar ievietot konsultāciju par visām jautājuma niansēm, tāpēc jums jālūdz konsultācija juristam personīgi. Tur arī saņemsiet izsmeļošu atbildi, kā rīkoties, lai novērtētu pārvietošanos pa jūsu zemi un sauktu pie atbildības vainīgās personas.
Ēriks Vēveris,
tālrunis 9438468
