Sestdien Bērvircavā un Sesavā norisinājās viens no amatierteātru iestudējumu skates «Gada izrāde 2014» reģionu posmiem – žūrijas un skatītāju vērtējumam uzvedumus atrādīja Vircavas, Rundāles un Krimūnu kolektīvi.
Bērvircavā pusdienlaikā Vircavas amatierteātris izrādīja režisores Sarmītes Sustrupes iestudēto Jāņa Jaunsudrabiņa «Jo pliks, jo traks», bet vakarā uz skatuves kāpa Dobeles novada Krimūnu amatierteātris «Skats» (režisore Anita Riekstiņa) ar Ādolfa Alunāna «Pašu audzināts» variantu, ko kuplināja sievu skanīgās un daudzbalsīgās dziesmas. Savukārt abām pa vidu skates dalībnieki devās uz netālo Sesavas tautas namu, kur Rundāles novada amatierteātris izrādīja režisores Lilitas Lauskinieces iestudēto «Pēc gada «Ezerkalniņos»» par draudzeņu atkalsatikšanos, lai cita citai uzticētu savas dzīves labākos notikumus pēdējā gada laikā.
«Ziņas» iztaujāja vienu no žūrijas locekļiem – Nacionālā teātra režisoru Valdi Lūriņu, kurš lika saprast, ka ir pāragri likt konkrētas atzīmes šodien redzētajam, jo amatierteātru skate ir tikai sākusies un vēl jānoskatās vairāk nekā 70 izrāžu. «Ir interesanti – kolektīvi ir dažādi, ļoti labi strādā Sarmītes Sustrupes kolektīvs, kas apvieno abas Vircavas (aktieri ir no Vircavas un Bērvircavas – autora piez.).» Jautāts, vai vircavnieku izrāde šodien bija spēcīgākā, režisors atzina, ka «šodien tas bija visnobeigtākais priekšnesums».
V.Lūriņš arī atzina, ka amatierteātru varējums ir ļoti atšķirīgs, arīdzan plaša repertuāra izvēle un dažādi režisori. «Visā visumā vidējais līmenis ir zem vidējā, bet labais līmenis – ļoti augsts. Patlaban parādījusies ļoti liela diference starp teātriem.» Savukārt, skatoties vairāku gadu griezumā, kopīgais līmenis neesot ne cēlies, ne krities, vien vērojami atsevišķi ļoti labi izrāvieni, pie tam arī žanriski tiek strādāts ļoti dažādi – vai nu nodarbojas ar dažādiem eksperimentiem, uzved ļoti labu dramaturģiju vai arī kā Kuldīgā izkopj kustību teātri. V.Lūriņš atzinīgi vērtē arī Ventspils teātri, Brocēnus, Cēsis, Jēkabpili.
Režisors arī piekrita, ka amatierteātri reti izvēlas dziļus iestudējumus, un tam esot vairāki iemesli. «Pirmais jautājums, kā to uztvers skatītāji. Lai spēles prieks būtu ilgāks par pirmizrādi, parasti izvēlas vieglāku repertuāru. Manuprāt, režisoriem ir arī jāmeklē ceļš, kā uz skatuves dabūt labu literatūru, ne šausmīgi pārnopietnu, bet tādu, kas runā par dzīvi visās tās izpausmēs, jo skatītāji daudzus gabalus jau ir redzējuši, un cik var skatīties vienu un to pašu. Mūsu literatūrā ir ļoti daudz labu darbu, kurus ir iespējams uzlikt uz skatuves.»
Nobeigumā žūrijas loceklis uzsvēra, ka «galvenais ir tas, ka cilvēki pulcējas kopā un notiek kustība, jo bieži vien šie paši cilvēki ir tie, kas nodarbojas ar pagasta sabiedrisko dzīvi un kopj Latviju».
Žūrijā strādāja arī režisors Armands Ekštets un teātra zinātniece mākslas zinātņu doktore Līga Ulberte.
Foto: Ernests Treijs
