Jānis Lūsis šajās dienās bija ieradies Jelgavā, lai Sv.Trīsvienības torņa konferenču zālē trim Latvijas jaunajiem vieglatlētiem pasniegtu Gunāra Bērzzariņa naudas balvas. Pēc svinīgās ceremonijas sarunā ar «Ziņām» leģendārais šķēpmetējs atzina, ka ikreiz ir priecīgs apmeklēt savu dzimto pilsētu.
«Jelgavnieki mani atzinuši par savējo, un tā jau arī zināmā mērā ir, jo esmu šeit dzimis, Sarkanā Krusta slimnīcā. Ģimene dzīvoja toreizējā Vaļņu ielā, mājā, kas vēl saglabājusies, taču tagad ar Akadēmijas ielas adresi.»
– To arī vēsta plāksne pie jūsu minētās ēkas. Bet kas pēc tam?
1940. gadā pārcēlāmies uz Kurzemi, uz mātes tēva mājām Matkulē. Tur pavadīju bērnību un jaunību līdz 18 gadu vecumam. Mācījos Matkules pamatskolā, tad Kandavas vidusskolā, ko pabeidzu 1957. gadā. Pēc tam sāku studēt Fiziskās kultūras institūtā Rīgā un trenēties šķēpa mešanā.
– Šķēpam pievērsāties tikai 18 gados?
Jā. Pirms tam, kā jau lauku skolā, labprāt darbojos visdažādākajos sporta veidos. Spēlēju bumbu, skrēju, lēcu, pamatskolā varēju pārlēkt savam augumam.
– Bet šķēps uznesa pasaules mēroga augstumos – līdz visu kalumu olimpiskajām medaļām, aizvadītā gadsimta izcilākā šķēpmetēja titulam un uzņemšanai pērn pasaules vieglatlētikas Slavas zālē Monako. Pēc videomateriālos redzētā šķita – ceremonijā jutāties vienkārši, kā savējais?
Tas bija liels gods – sēdēt pie viena galda ar citiem nominantiem, pasaules vieglatlētikas čempioniem, fotografēties ar princi Albertu. Bet vienlaikus arī vēl lielāka atbildība un uzdevums – popularizēt vieglatlētiku pasaulē.
– Vai šī misija nav vairāk satuvinājusi ar dzimto Jelgavu, kur pēdējos gados notiek Jāņa Lūša kausu izcīņa?
Tā var teikt. Latvijas Šķēpmetēju kluba rīkotā kausu izcīņa, kas nu radusi mājvietu Jelgavā, ir viens no šādiem popularizēšanas pasākumiem un arī šovasar, 14. jūnijā, norisināsies Zemgales Olimpiskajā centrā. Sākotnēji centāmies sacensības sarīkot dažādos Latvijas rajonos, bet pēdējos gados Jelgava ir izrādījusi īpašu interesi un vēlmi, par ko varu būt tikai pateicīgs. No šīspuses nāk talantīgi šķēpmetēji – savulaik Andis Anškins, Jānis Liepa, tagad 2014. gada pasaules junioru čempions Jānis Čakšs. Varbūt sacensības rosinās vēl lielāku interesi un līdzēs atrast jaunas nākotnes cerības.
– Talantīgu šķēpmetēju, šķiet, jau tagad parādās arvien vairāk, bet vai viņiem nepietrūkst treneru? Līna Mūze un Zigismunds Sirmais, piemēram, devušies trenēties uz Somiju.
Mūsu Šķēpmetēju klubs centies gādāt arī par jaunatnes treneriem, organizējam seminārus, lai sniegtu zināšanas sporta skolotājiem, kas izrāda interesi. Bet augstas klases sportistiem, jā, labāk ir, ja trenerim nav pārāk daudz audzēkņu, jo katram jāvelta uzmanība. Savā laikā tā arī es trenerim Mazzālītim paliku faktiski vienīgais.
Mūze un Sirmais izvēlējušies trenēties pie Kimo Kinonena. Viņa tēvs savulaik bija mans pretinieks un laboja manu pasaules rekordu. Man bija 91,98 metri, viņš aizmeta 92,70, pēc tam atkal es izlaboju uz 93,80.
– Somi laikam gan met citādā stilā. Kā tas var ietekmēt mūsu sportistus?
Nu, ja viņi sāks mainīt stilu, tad, manuprāt, nekas labs nav gaidāms.
– Kā šajā ziņā vērtējat jelgavnieku lepnumu un cerību Gati Čakšu?
Čakšam ir dabiskas šķēpmetēja iemaņas, ir jāturpina savs stils un vienkārši jākļūst spēcīgākam. ◆
«Uzmundrinājuma balva» jauno un talantīgo Latvijas sportistu motivācijai
Pēc Austrālijas latvieša, turienes ilggadējā sporta darbinieka un žurnālista G.Bērzzariņa iniciatīvas dibināta 1995. gadā. Starp pieciem pirmajiem laureātiem arī Jelgavas Specializētās peldēšanas skolas audzēkne Agnese Ozoliņa un Jelgavas rajona Sporta centra šķēpmetējs Andis Anškins.
Balvas 20 pastāvēšanas gados to saņēmis 71 sportists, tostarp arī Jelgavas BJSS smaiļotāji Kalvis Kunigs, Anita un Inga Staņunas, JNSC vieglatlēti Inga Miķelsone (lode, disks) un Gatis Čakšs (šķēps).
Līdzekļus aizvadītajos gados balvai piešķīrusi Austrālijas Latviešu sporta pārvalde, Austrālijas Latviešu kultūras fonds, Jāna Daliņa un Jāņa Tiliba piemiņas fondi, bet šoreiz, 2014. gada laureātu sveikšanai, naudu ziedojis G.Bērzzariņš personīgi, uzticot pasniegšanu J.Lūsim.
2014. gada laureāti – šķēpmetēji Laine Donāne no Jēkabpils, Jāzeps Groza no Smiltenes un vieglatlētikas daudzcīņnieks Edgars Ziņģis no Kuldīgas.
