Andra, 15 gadu: – Man ļoti patīk ziema, tad viss kļūst mīkstāks un draudzīgāks. Vēl neesmu paspējusi pikoties, jo sniegs taču bija tikai brīdi.
Andra, 15 gadu: – Man ļoti patīk ziema, tad viss kļūst mīkstāks un draudzīgāks. Vēl neesmu paspējusi pikoties, jo sniegs taču bija tikai brīdi. Īsās brīvdienas man pilnībā neļauj izbaudīt ziemas priekus. Šim gadalaikam ir arī kāds trūkums: vakaros ātri paliek tumšs, un ir slidenas ielas.
Ziemassvētku noskaņa rodas jau pirms tam. Cik sevi atceros, nekad īsti Ziemassvētku vecītim neesmu ticējusi. Tā ir jauka pasaciņa, par kuru var priecāties vienreiz gadā. Pirms svētkiem mana ģimene cep piparkūkas, izpušķo eglīti, bet svētkos dalām viens otram dāvanas.
Toms, 13 gadu: – Pēc slapjā un aukstā rudens es gaidu sniegu. Pirmais sniegs vienmēr manī izraisa fantastiskas izjūtas. Vakarā viss vēl ir dubļains, bet no rīta – jau balts! Lai gan sniegs bijis tikai īsu brīdi, esmu jau pikojies. Vēlos, lai tas būtu silts kā smiltis jūrmalā. Tad ziemā nevarētu tik ātri nosalt un saaukstēties.
Tā kā ir Adventa laiks, pamazām manī rodas Ziemassvētku noskaņojums. Šajos svētkos ģimenei, manuprāt, ir jābūt kopā. Atceros vienreiz mājās bijām tikai mēs ar brāli. Tie bija vissliktākie svētki, ko esmu piedzīvojis.
Pērn pie mums atnāca Ziemassvētku rūķis un atnesa daudz dāvanu. Taču galvenais ir noskaņojums, ko rada pati ģimene.
Signe, 7 gadi: – Es gaidu sniegu, jo tad pasaule izskatās gaišāka. Šoziem jau esmu paspējusi izvārtīties un pikoties. Vārtīties man īpaši nepatīk, jo sniegs var nokļūt aiz cimdiem, drēbēm.
Es ticu Ziemassvētku vecītim.
Ziemassvētki man saistās ar brīnumsvecītēm, dāvanām, kaut ko garšīgu un daudz kaķiem. Tad man parasti ir daudz dāvanu. Vienos svētkos rūķis tās mums bija atstājis uz palodzes. Vislabākā dāvana man ir bijusi Barbija ar virtuvi un plītiņu.
Raitis, 7 gadi: – Man patīk sniegs, jo tad ar draugiem var pikoties. Šogad jau uzcēlām pirmo sniegavīru. Ziemassvētkus gaidu, jo tad būs dāvanas. Ko es vēlos, lai man uzdāvina? Īsti nezinu, varbūt «Laimas» konfektes.
Domāju, ka Ziemassvētku vecītis dzīvo ziemeļos. Es gribētu aizbraukt pie viņa ciemos. Mūsu mājās viņš savu dāvanu maisu parasti atstāj pie durvīm.
Rūta, 7 gadi: – Es gribu sniegu, jo tad var pikoties. Ziemassvētku brīvdienās iešu ciemos pie draugiem un omes. Man pie viņas patīk, jo tur vienmēr viss ir sakārtots tik skaisti kā uz svētkiem.
Ziemassvētkos visi sēžam pie galda, ēdam. Kad man bija pieci gadi, atnāca Ziemassvētku vecītis un man drusku bija bail.
Arī šogad rakstīšu vecītim vēstuli, jo gribu, lai viņš atnes man Barbijas galdiņu ar pieciem krēsliņiem. Pagājušajā gadā vēstulīti iedevu mammai, lai aizsūta.
Emīls, 10 gadu: – Šoziem jau taisīju sniegavīriņus un ar draugiem pie skolas sarīkojām sniega kauju. Sākumā sadalāmies divās komandās, bet beigās katrs esam pats par sevi. Kauja ilgst ap 40 minūšu.
Es zinu, ka Somijā dzīvo īsts Ziemassvētku vecītis, bet man nav nekas pretī, ka cilvēki pārģērbjas par tiem.
Mūsmājās parasti pārģērbjas ome vai vectēvs. Mēs visi izliekamies, ka viņš ir īsts, bet ome kaut kur izgājusi, kaut gan var redzēt, ka bārdas vietā vecītim pielīmēta vate.
