«Skrivanek Baltic» jaunākajā «Valodas policijas» pētījumā, kurā analizēta Latvijas 14 lielāko pašvaldību vadītāju latviešu valodas kultūra publiskajās runās, valodas stila problēmas konstatētas arī Jelgavas pilsētas pašvaldības vadītāja Andra Rāviņa valodā.
Pētījumā izmantoti publiski pieejami videomateriāli, kuros pilsētu vadītāji pauž savu viedokli par jautājumiem, kas saistīti ar viņu darbu pašvaldībā, kā arī par neoficiālām tēmām. Pašvaldību vadītāju runa tika analizēta pēc četriem vērtēšanas kritērijiem – valodas kultūra, gramatika, valodas stils un oratora prasmes.
Izvērtējot videomateriālus ar četrpadsmit pilsētu vadītāju publisko runu, vienādu augstāko novērtējumu saņēmuši trīs politiķi: Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Ogres novada Domes vadītājs Artūrs Mangulis un Liepājas mērs Uldis Sesks. Nedaudz mazāk punktu kopvērtējumā iekrājis Jānis Rozenbergs no Cēsīm, Leonīds Salcevičs no Jēkabpils un Aivars Lembergs no Ventspils.
Pašvaldību vadītāju valodas kultūru vērtēja «Skrivanek Baltic» valodas eksperti un citi valodas speciālisti – filoloģijas doktore latviešu valodas un latviešu valodas dialektu eksperte, Latvijas Universitātes profesore Lidija Leikuma, ziņu diktore un komunikācijas konsultante Ilva Liepiņa-Milzarāja, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdētājs Juris Baldunčiks, kā arī valodu eksperte Aiga Veckalne un «Skrivanek Baltic» direktors un valodu eksperts Vasilijs Ragačevičs.
«Gandrīz visiem pašvaldību vadītājiem, arī tiem, kuriem latviešu ir dzimtā valoda, raksturīgi nevēlami aizguvumi no krievu valodas, piemēram, palaist kursus pilsētas domē, pārvaldīt valodu, pielaist kļūdas, piecus gadus atpakaļ, kurinās ar oglēm, dotajā momentā, griezties Briselē,» pētījuma gala secinājumos atzīst L.Leikuma.
«Vairāki runātāji lieto reducētās formas – čēesmit (četrdesmit), pastās vai pastamies (paskatās, paskatāmies) –, pārāk bieži iestarpinājumus – nu, tātad. Gandrīz visi runātāji nepareizi lieto vārdu cipari, pareizi – skaitļi, neizprot atšķirību starp vārdiem savādāk un citādāk,» stāsta J.Baldunčiks.
Apkopojot ekspertu vērtējumu par politiķu valodas stilu, secināts, ka to vissekmīgāk ievēro Kuldīgas novada Domes vadītāja Inga Bērziņa un Ogres novada Domes priekšsēdētājs Artūrs Mangulis. Taču kritiku šajā jomā saņēmuši Nils Ušakovs un Andris Rāviņš.
«Reizumis pašvaldību vadītāji vēlas izteikties vienlīdz gudri un skaisti, tā tiek zaudēts pats galvenais – sacītā jēga. Kaut vai frāzē «bulvāris ir atguvis jaunu izskatu» – ko runātājs ir vēlējies pateikt? Kā var atgūt jauno?» vaicā L.Leikuma.
«Lielākā daļa runātāju nesaglabā stila viengabalainību, piejaucot zemāka stila izteiksmes līdzekļus, piemēram, ir okei, pa padsmito vietu, 60 ar kapeikām, nesatrenējies riktīgi, vai no Eiropas Savienības tekstiem ieviesušos vārdus un izteicienus, piemēram, instrumenti, aktivitātes. Ļoti pamanāmi vārdi realizēt, realizācija, bet pazuduši – īstenot un īstenošana. Vairāki runātāji vairās no vārda krievs, aizstājot to ar aprakstošām vārdkopām – krievu tautības cilvēki, krieviski runājoši cilvēki. Tas ir nepareizi,» pētījuma rezultātus komentē J.Baldunčiks.
Eksperti, apzinoties pašvaldību politiķu aizņemtību ar sabiedrībai būtisku jautājumu risināšanu, novērtējuši arī jomas, kas katra pilsētas vadītāja runā ir visstiprākās, kā arī sniedz ieteikumus, kā savu runas manieri pilnveidot. Vērtējot A.Rāviņa runu, valodas eksperti konstatējuši, ka Jelgavas mēram runāšana patīk un viņu aizrauj. Viņa runās dzirdama pieredze un profesionalitāte pašvaldības jautājumos. Kā ieteikums minēta nepieciešamība aplūkot visbiežāk sastopamās kļūdas latviešu valodā, jo īpaši nevēlamos aizguvumus no krievu valodas. ◆
