Masļeņica ir seni slāvu svētki ar daudzveidīgām paražām un tradīcijām, kas saglabājušās cauri gadsimtiem līdz mūsdienām. Masļeņicas viens no būtiskākajiem elementiem ir pankūkas, kas šajos svētkos iegūst rituāla nozīmi. Apaļās pankūkas simbolizē sauli, kas spoži spīd, padarot dienas siltākas, gaišākas un garākas. Masļeņica aiziet, kopā ar to aiziet arī ziema, lai dotu vietu pavasarim. Visi interesenti, īpaši bērni ar vecākiem, tiek laipni aicināti līksmi pavadīt garo, auksto ziemu un sagaidīt ilgi gaidīto pavasari.
Šīs senās tradīcijas mūsdienīgā varianta aizsācēja Jelgavā ir krievu kultūras biedrība «Istok», kuru mazliet vairāk nekā gadu vada Sņežana Zenovjeva.
– Zinu, ka Jelgavas krievu kultūras biedrība «Istok» radusies 1992. gadā un to dibināja Raisa Kozačenko. Par jums, atklāti sakot, man zināms stipri mazāk.
Mani šajā postenī ievēlēja 2014. gada janvārī, tā ka apritējis tikai mazliet vairāk nekā gads. Protams, neatnācu tukšā vietā, iepriekšējā «Istok» vadītāja atstājusi lielu un noderīgu pieredzes krātuvi un labprāt palīdz arī tagad.
Savukārt man tas uzliek lielu atbildības nastu, jo tas, ko paveica un kādas tradīcijas Jelgavā iedibināja iepriekšējā vadītāja, ir ļoti daudz. Grūti pat nosaukt kādu citu Latvijas pilsētu, kur tiktu rīkots tik daudz krievu mazākumtautībai veltītu pasākumu. Pareizāk pat varbūt būtu teikt – veltītu nevis krieviem, bet krievvalodīgajiem, jo mēs cenšamies nepakļauties mirkļa politiskajai konjunktūrai – mūsu pasākumos līdz ar krieviem piedalās arī ukraiņi, baltkrievi un poļi, bet svētku viesu lomā aicināts ikviens pilsētas iedzīvotājs, protams, arī latvieši. Piemēram, «Pareizticīgo Ziemassvētki», kas atbilstoši šīs ticības kalendāram tiek rīkoti janvārī, ir ekumenisks pasākums ar augstu māksliniecisko kvalitāti, un to iecienījuši vai visu tautību jelgavnieki.
Runājot par aktivitāti, der atzīmēt, ka nacionālās kultūras biedrības nemēdz norobežoties katra savā lauciņā, svētkus mēdzam svinēt visi kopīgi. Sporta spēlēs piedalāmies kopā, Pilsētas svētkos – kopā. To varu teikt pati no savas pieredzes, jo biedrībā «Istok» darbojos jau sen, pirms kļuvu tās vadītāja, aktīva dalībniece visos pasākumos ir arī mana mamma. Valsts svētku nedēļā par labu tradīciju kļuvis kultūras koncerts «Caur trejdeviņiem gaismas lokiem», kurā Nacionālo kultūras biedrību asociācijas kolektīvi, piemēram, «Slavjanočka», uzstājas kopā ar citiem pilsētas kolektīviem.
Daudzas no šīm tradīcijām aizsāka mūsu «Istok», galu galā arī skaitliski esam lielākā mazākumtautība, bet, izveidojoties Jelgavas Nacionālo kultūras biedrību asociācijai, nu jau iesaistījušies arī pārējie.
– Kas ir tie pārējie?
Pasākumus organizē un atbalsta pilsētas Domes administrācijas Sabiedrības integrācijas pārvalde, bet tiešie rīkotāji ir Jelgavas Nacionālo kultūras biedrību asociācija. Tās paspārnē apvienojušās septiņas biedrības: krievu «Istok», baltkrievu «Ļanok», Latvijas Poļu savienības Jelgavas nodaļa, ukraiņu kultūras centrs «Džerelo», lietuviešu «Vītis», ebreju biedrība, kā arī čigānu «Romanu čačipen».Masļeņicā, kā jau slāvu tradicionālajos svētkos, šoreiz lielākais organizatoriskā darba smagums gulstas uz «Istok», «Ļanok» un Poļu savienības nodaļu.
– Nepieminējāt ukraiņus. Vai tas ir sakarā ar pēdējiem politiskajiem notikumiem?
Savu dalību apsolījuši arī ukraiņi. Drīzāk viņu iesaistīšanos gaidāmajā pasākumā aizkavēja nesenā kultūras centra «Džerelo» vadības maiņa. Kas attiecas uz politiku, tad mūsu Masļeņicas lozungs ir – nekādas politikas. Neesmu arī novērojusi, ka Jelgavas ukraiņi ar krieviem nevarētu kaut ko sadalīt. Politika lai paliek politikāņu ziņā. Protams, mūs nevar nesatraukt tas, kas notiek Ukrainas austrumu apgabalos – gandrīz katram no mums tur taču dzīvo radinieki vai nu vienā, vai otrā robežas pusē.
– Nu tad – politiku pie malas, bet ko varam sagaidīt Masļeņicā?
Jautrības pilnie, atraktīvie svētki norisināsies 21. februārī. Sākums pulksten 13 pilsētas kultūras nama Deju zālē, mazos jelgavniekus ar jaunu programmu priecēs teātra studija no Rīgas «Poteha» V.Astapenko vadībā (pirmā daļa vairāk domāta bērniem). Svētki turpināsies ar jautrām spēlēm un garšīgām pankūkām pulksten 14 skvērā aiz kultūras nama (otrā daļa domāta visiem interesentiem).
Pasākuma dalībnieki varēs klausīsies dažādas tautasdziesmas ar humora pieskaņu, dziedāt līdzi un piedalīties rotaļās, kā arī pagaršot pankūkas, kas gan būs jānopelna kādā spēlē vai rotaļā.
Sestdien rādīsim tikai Masļeņicas noslēgumu, bet faktiski jau izsenis šos svētkus svin nedēļas garumā, katrai dienai piedēvējot savu nosaukumu, nozīmi un noteiktas tradīcijas. Pirmā Masļeņicas diena ir «Sagaidīšana» – šajā dienā jācep pankūkas, no salmiem un citiem pieejamiem materiāliem jāizveido Masļeņicas lelle. Nākamā ir «Saspēles diena», kurā visi dejo un piedalās rotaļās, neprecētie mēģina atrast savu otro pusīti.
Trešā diena – «Kārumniece», kad znots nāk ciemos pie vīramātes uz pankūkām, kuras viņš pats pirms nākšanas izcepis. «Svinēšana» jeb «Plašā ceturtdiena» domāta tam, lai palīdzētu saulei cīņā ar ziemu, svētku svinētāji vizinās ap ciematu zirga kamanās pulksteņa rādītāja virzienā. Tāpat rīko pikošanās kaujas.
Piektdiena ir «Sievasmātes vakarēšana», šajā dienā ar atbildes apmeklējumu sievasmāte ar saviem radiniekiem un draugiem iet ciemos pie znota. Sestajā dienā notiek ciemošanās pie radiem.
Pēdējā Masļeņicas dienā – «Piedošanas Svētdienā» – pieņemts lūgt piedošanu visiem radiniekiem un draugiem, uz ko parasti atbild «Dievs piedos!». Šajā dienā beidzas Masļeņica, un tiek sadedzināta pirmajā dienā izgatavotā Masļeņicas lelle.
Visu interviju lasiet ceturtdienas, 19.februāra, «Zemgales Ziņās». Foto: Raitis Puriņš
