«Huskvarn» līderis Normunds Štefenhagens jeb Urbix sapulcina veco gvardi atvadu koncertiem.
«Latvijā spēlē metālu! Kā tas ir iespējams? Jā, panku un grandžu spēlē, bet metāls taču ir kaut kas tāls un slepens. Tas bija, kā atklāt Plutonu un tad uzreiz uzzināt, ka Plutons ir arī blakus sētā. Un nemaz nav tik slikts. Īsts Plutons,» šādu atklāsmi, uzzinot par grupas «Huskvarn» eksistenci, piedzīvo grāmatas «Jelgava 94» galvenais varonis. Nu Plutons savu laiku Saules sistēmā ir pavadījis – «Huskvarn» atvadās no faniem ar koncertiem «End of the Road» Jelgavā, Cēsīs, Liepājā un Rīgā.
No vairākām pagrīdes grupām un apvienībām kopā sanāk «Huskvarn» pirmais sastāvs – tas notika 1989. gadā. Grupā tolaik spēlē Urbix – Normunds Štefenhagens, Levča – Jānis Levits, Melnais – Edgars Ķauķis, Longs – Kaspars Žers, Balča – Māris Balcers. Līdz tam bija pagrīdes grupas «Vandāls» un «Lucifers», kuru abu daļas saplūda «Huskvarn».
Tagad to laiku grupas līderis jelgavnieks Normunds Štefenhagens, visiem vairāk pazīstams kā Urbix, atceras ar nostalģiju: «Sākt spēlēt ir viegli, daudz grūtāk ir pielikt punktu, ko mēs cenšamies izdarīt pašlaik. Labāk to izdarīt laikus, ar godu.»
«Klausītāju attieksme koncertos īpaši nav mainījusies. Kāda tā bija pirms 25 gadiem, tāda ir arī tagad. Vienalga, vai apmeklētājam ir sešpadsmit vai četrdesmit gadu. Tas īpaši raksturīgs metālam – tas ir mūzikas stils, kas vai nu patīk, vai nepatīk. Ja Latvijā dzird par «Huskvarn» koncertu, nedomāju, ka kādam šķitīs – tur būs zaļumballes izpriecas ar kūku ēšanu. Skaidrs, ka būs milzīgs troksnis, matu purināšana un piesvīduši lopi kratīsies skatuves priekšā. Gadu skaitam tur nav nozīmes,» metāla fenomenu raksturo Urbix.
Pēdējais laiks aiziet
Grupas līderis ar ironiju atzīst, ka «Huskvarn» pienācis pēdējais laiks aiziet no skatuves: «Mēs 25 gados grupā esam bijuši 25 cilvēki. Pārāk daudz kam ir iziets cauri. Bija, piemēram, periods deviņdesmito gadu beigās, kad mēs nomainījām arī savu muzicēšanas stilu, sākām spēlēt mazliet vieglāku metālu, bet īsti jau mūsu ieceres nerealizējās. Par «Metallicu», atvainojiet, atzīšos godīgi, nekļuvām. Skaidrs arī, ka katrs mūziķis un indivīds piedzīvo savu zvaigžņu stundu – to nekad neizdosies piedzīvot ar katru albumu, ar katru dziesmu. Vārdu sakot, esam bijuši daudzi, izbaudījuši un piedzīvojuši visu ko. Šo 25 gadu laikā viss ir sakrājies «līdz brošai».»
Tomēr Urbix atzīst, ka var saprast tos, kas nespēj pamest skatuvi. Cilvēkiem, kas visu dzīvi īsti pratuši tikai vienu lietu – spēlēt –, grūti sevi iedomāties bez tā. «Kādreiz drusciņ mācījos dziedāt pie tenora Guntara Ruņģa, kurš atzina, ka dziedāšana un mūzika ir tuvākais dievišķajam. Galu galā, ja cilvēks vēl pieklājīgā vecumā spēlē kādā estrādē un pats labi jūtas – viss ir OK. Mūsu gadījumā, kamēr «Huskvarn» ir skaisti, gudri un spēcīgi vīrieši, kas atkal pēkšņi labi satiek, ir īstais brīdis sevi forši parādīt, lai ar godu aizietu.»
Kadru mainība grupā gan nebūt nav notikusi tāpēc, ka mūziķi slikti saprastos, drīzāk tā bijusi tipiska laikmeta parādība. Grupas aktīvākie muzicēšanas gadi sakrita ar tikko atgūtās neatkarības laiku, katra Latvijas iedzīvotāja vēlmi izbaudīt brīvību, un tai pakļauti bija arī muzikanti. Vairāki no grupas mūziķiem devušies darbā uz ārzemēm, citiem nākot vietā un pēc laika arī tiem dodoties izbaudīt maizi svešumā. Tā sākusies lielā cilvēku staigāšana arī «Huskvarn» rindās.
«Pamēģini noturēt vienu vadlīniju mūzikā, ar kuru esi sācis, ja dalībnieki visu laiku mainās,» secina Urbix. «Pēdējā laikā bija iestājies lūzums grupas modelī – gan attiecību, gan mūzikas. Es nesapratu, kas pēdējos gados notiek mūsu muzikālajā virzībā. Tā cilvēku maiņa laikam sāka pārāk ietekmēt, jo katrs ienāk ar kādu savu daļiņu un aiziet, kādu paņemdams līdzi. Sāka zust koncepcija. 2006. gadā izlaidām foršu minialbumu un gatavojāmies jaunai platei. Kad bijām sagatavojuši ap divdesmit dziesmu, un katra no tām bija citāda, virziens vairs nebija saprotams. Daži gribēja uz vienu pusi, citi uz otru. Es jutu, ka tas vairs nav «Huskvarn» – gan iekšēji, gan ārēji.»
Jelgavā vienmēr īpaši
Koncertu Jelgavā Urbix sola mazliet atšķirīgu nekā citās pilsētās. 5. martā «Balerijā» vairāk būšot savējo tusiņš, tāds kā «Huskvarn» dalībnieku, fanu un līdzgaitnieku atmiņu vakars ar sarunām un dziesmām. «Būs tāds «oldskūls» no vecā «Huskvarn,» sola Urbix. Metāla mīļotāji «Balerijā» sākšot pulcēties ap deviņiem vakarā.
Noslēguma koncertā Rīgā «zāģēs» sešpadsmit kādreizējie grupas mūziķi. Bijuši paredzēti septiņpadsmit, bet viens tomēr pēdējā brīdī atteicies. Daži no «Huskvarn» dalībniekiem vēl arvien dzīvo ārzemēs – divi bundzinieki Amerikā, viens mūziķis – Spānijā, vēl viens Vācijā (viņš speciāli uz koncertiem ieradīsies Latvijā), bet divu no «huskvarniešiem» jau vairs nav.
Tā kā uz «Huskvarn» bāzes nu jau izveidojušās citas mūziķu apvienības, tās līderis atzīst: «Būtu stulbi, ja mēs, vienkārši neko nesakot, transformētos. Ko tad domāt tiem čaļiem, kas spēlēja «Huskvarn»? Galu galā grupai nebūtu 25 gadu jubilejas, ja nebūtu bijuši pirmie gadi. Savācu visus vecos veterānus, četrdesmitgadniekus, un superīgi, ka viņi piekrita vēl reizi uzspēlēt kopā. Tas ir, kā satikties ar saviem radiniekiem. Kur tad mēs parasti viņus satiekam? Bērēs. Ikdienā jau nav laika – nauda jāpelna, «feisbukā» jāsēž…»
Gluži mūsdienīgi koncertā Jelgavā uz ekrāna tiks rādītas «Huskvarn» arhīva bildes, lai apmeklētāji un dalībnieki varētu sajusties gan kā toreiz, deviņdesmitajos gados, gan izbaudīt vēlāku gadu koncertu atmosfēru.
Pats Urbix pēdējā laikā aizrāvies ar citu tautu kultūru, jogu un priecājas, ka viņa prāts un uztvere kļuvusi plašāka: «Man ir daudz atklājumu par to, kā citur pasaulē cilvēki mūziku izpilda un uztver. Cepuri nost – pasaules mūzika ir kolosāla.
Tas ir neticami, bet es pats absolūti piekrītu uzskatam, ka metāls ir dramatiska, trokšņaina, skaļa un destruktīva mūzika. Tā ir taisnība. Tajā pašā laikā metāls ir enerģisks un uzlādējošs. Godīgi sakot, neesmu arī dzirdējis, ka metālisti būtu ļoti vardarbīgi cilvēki. Viņi sevi jau ir izlādējuši mūzikā. Lai gan, filozofiski skatoties, drausmīga jau ir tā nemitīgā grābstīšanās dziesmās gar kapiem, miroņiem un skeletiem,» smaidot atzīst grupas solists un vēlreiz aicina visus interesentus uz metālistu un «Huskvarn» atmiņu pasākumiem. ◆
Grupas «Huskvarn» atvadu tūres koncerti
28. februāris – Cēsis, «Fonoklub»
5. marts – Jelgava, «MCbalerija»
6. marts – Liepāja, klubs «Fontaine»
13. marts – Rīga, klubs «Melnā piektdiena»
