Latvijā atkal būvējas. to var nojaust, ieejot būvmateriālu veikalos, kur braši vīri pēta neiepazītu materiālu un rīku instrukcijas.
Latvijā atkal būvējas. to var nojaust, ieejot būvmateriālu veikalos, kur braši vīri pēta neiepazītu materiālu un rīku instrukcijas. Tādēļ domāju, ka pastāstīt par dažām ēku būves tradīcijām un tendencēm Kanādā būtu tieši laikā.
Dzīvojamā apbūve mazpilsētās un laukos ir piezemēta – viena divu stāvu ēkas (200 – 400 m2), košas kā konfektes. Bieži būvē vairāku kvartālu mājas vienlaicīgi, sagatavojot kopēju projektu komunikācijām, pielāgojot reljefu, apzaļumošanu un ielu plānojumu arhitekta iecerei.
Uz monolītbetona pamatiem dažu dienu laikā pāris vīri saslej ēkas karkasu no 3 x 12 cm antiseptizētiem dēļiem, tad visu to no ārpuses apšuj ar lētu būvniecības saplāksni. Sienās ievieto siltuma, tvaika izolāciju. No ārpuses apdarina ar koka dēļiem, to imitāciju no metāla vai apmūrē ar dekoratīviem plāniem ķieģelīšiem. Iekšpuses apdarē izmanto reģipsi, krāsu, tapetes, flīzes, audumu, koku, arī sintētiskus materiālus. Finiera jumta klāju aplīmē ar bitumena dakstiņiem – lielākoties zaļā krāsā. Starpstāvu pārsegumi ir būvēti no 3 x 18 cm «uz kanti» ik pa 30 cm liktiem dēļiem, kas stingruma nodrošināšanai spraišļoti ar skaliņiem, pārsegti ar biezāku saplāksni un siltu, mīkstu linoleju. Mājās ir iebūvētas svaiga gaisa apgādes sistēmas ar temperatūras regulēšanu. Gaiss un ūdens tiek uzsildīts modernā gāzes katlā – siltuma apmainītājā, kam pat skursteni nevajag. Ūdens atdzelžošanai un atkaļķošanai darbojas īpaša iekārta. Mājām parasti ir divas garāžas, kas apgādātas ar ļoti viegliem un vienkāršiem saplākšņa paceļamajiem vārtiem.
Jelgavas rajona Zemnieku apvienībā tagad interesenti var apskatīt vairākus projektu katalogus.
Ģimenes māja ir diezgan dārgs prieks, īpaši lielpilsētu tuvumā. Tāpēc kanādieši dzīvo laukos, mazpilsētās un uz darbu brauc «kooperējoties» 60 līdz 100 kilometru.
Pēdējos gados Kanādas laukos parādās vieglu metāla cauruļu arku angāri, kas pārvilkti ar sintētisku, caurspīdīgu audumu, izmantojot rokas spriegošanu (kā kravas nostiprināšanas saitēm). Auduma kalpošanas laiks ir vismaz 15 gadu. Pamati ir betona (pat koka) stabiņi, pie kuriem pieskrūvētas liektu, spraišļotu cauruļu arkas ar laiduma platumu no 18 līdz 72 pēdām. Angāri tiek izmantoti kā lopu mītnes, lopbarības, tehnikas, materiālu glabāšanai, arī sporta un citām vajadzībām. Līdzīgi būvē arī siltumnīcas. Siltumizolāciju uzlabo dubults plēves segums, ko piepilda maza ventilatora gaisa spiediens.
Mazāka izmēra (ap 300 m2) angāriem un siltumnīcām lieto arī vienas caurules arku. Man bija iespēja redzēt paša saimnieka būvētas siltumnīcas, kas kalpo jau otro gadu desmitu, turklāt izturējušas krietni lielākas sniega masas un temperatūras svārstības nekā mūsu zemē.
Pie dažiem uzņēmīgiem lauksaimniekiem redzēju arī no maza šķērsgriezuma koka latu spraišļotām konstrukcijām būvētus liela laiduma 12 līdz 15 metru angārus, kas no ārpuses apšūti ar rievoto skārdu, turklāt ir paša saimnieka darbs un tāpēc lēti.
